E un K pērk dzīvokli. Prasību noteikšana un plānošana
Divi svarīgākie lēmumi bija klasiskā izvēle "māja/dzīvoklis" un tas, cik tālu no Rīgas centra un mūsu darbavietām vēlamies dzīvot. Šie jautājumi ir savstarpēji cieši saistīti. Galu galā – par līdzīgu naudu kā dzīvokli tuvu centram var atļauties arī zemi un māju tā patālāk no Rīgas. Sākumā bijām nosliekušies uz izvēli - māja tuvā Pierīgā. Priekšrocības šai izvēlei būtu dārzs, pašu veidota projekta telpas un citi privātmājas labumi, nebūtu aiz sienām kaimiņi. Trūkumi šai iecerei gan arī nebija tālu jāmeklē, jo auguši abi esam privātmājās. Piemēram, ceļš līdz centram ar auto vai autobusu sastrēgumu laikā ir vienkārši nāvējošs, māja ir izolēta, nevis dzīvokļu kompleksā, tādēļ visas komunikācijas ir jāpievelk individuāli, un arī zūd tā drošības sajūta, ka gan jau kāds kaimiņš pamanīs, ka tev uzlauž durvis (lai cik naiva tā arī būtu). Vēl viens liels mīnuss mājas izvēlei ir tas, ka, lai paņemtu kredītu mājas celšanai, māju nav iespējams ieķīlāt, jo tā vēl nav uzcelta, tādēļ to. Zemi nopirkt būtu krietni vieglāk, jo tā pati par sevi ir nekustams īpašums, kuru var ieķīlāt, tādējādi kredīts ir pieejamāks. Vēl mums parādījās iespēja iegūt salīdzinoši lētu zemi Katlakalnā, par ko sākotnēji bijām ļoti laimīgi – tur pat iet pilsētas sabiedriskais transports. Un, lai gan radās vēl visādas trakas idejas par karkasu un gatavu moduļu mājām, kā arī dvīņu mājām, kuru celtniecībā samesties ar vēl kādu, tomēr ideja par mājas celtniecību mūsu prātos kļuva aizvien nepiemērotāka reālajam dzīves modelim. Pēc savas būtības esam lieli pilsētas mīlētāji – ir tracinoši ilgstoši dzīvot meža vidū, kur tuvākie veikali ir ar aci nesaredzamā attālumā, par citām iestādēm nemaz nerunājot. Mēs skaidri apzināmies, ka līdz pat pensijas vecumam nāksies strādāt, un nevarēsim 24 stundas diennaktī veltīt mājai (cilvēki, kas dzīvo privātmājās, kuru platība ir lielāka par vidēja dzīvokļa, noteikti zina – nekāds lielais brīvais laiks tajās nesanāk – uzturēšanai nepieciešams daudz laika un nervu), un no domas vien, ka katru darba dienu 2 stundas jāpavada ceļā uz un no darba, paliek tā nelāgi ap dūšu. Galu galā, ja vidējs cilvēks 8 stundas guļ, 8 stundas strādā, tad viņam darba dienā vēl tikai 8 stundas paliek savām vajadzībām, no kurām sanāk, ka ceļš uz darbu ikdienā paņem ¼ daļu – vai tad tas ir normāli? Tad nu nolēmām par labu dzīvoklim Rīgā – jo acīmredzami daudzas dzīvokļa priekšrocības pazūd, ja tas neatrodas Rīgā, bet kaut kur Pierīgā. Jau gara acīm redzu komentārus pie šī raksta: "Arī no Rīgas mikrorajoniem uz darbu aizbraukt sastrēgumā prasa kādu stundu – būtu vismaz zaļumos brīvo laiku pavadījuši!". Tomēr tā gluži nebūs - acīm redzami arī Rīgas mikrorajoni mūsu vajadzībām galīgi neder. Par tādu īstu Rīgas dzīvokli uzskatām dzīvokli tuvajā Pārdaugavā vai arī tā sauktajā tālajā centrā. Tā, lai kājām 20-30 minūtēs bez problēmām varētu tikt līdz centram. Šāds attālums ļauj braukt uz darbu arī ar divriteni, un to izdarīt tik īsā laikā, lai nepagūtu pārlieku sasvīst un nogurt. Pārdaugava mums ir ļoti mīļa, jo abi esam tajā auguši, un principā vienīgais tās mīnuss ir tilti uz Rīgas centru. Tieši tādēļ arī pirmie dzīvokļu meklējumi notika Pārdaugavā. Mums bija svarīga laba sabiedriskā transporta pieejamība, jo nekādi lielie auto cienītāji iekšpilsētas satiksmei neesam. Vēlējāmies arī, lai dzīvokļa novietojums būtu izdevīgs ne tikai darba dēļ, bet arī ērts radu un draugu sastapšanai. Tā nu meklējām dažnedažādos veidos. Intereses pēc izstaigājām izstādes, kur nekustamo īpašumu tirdzniecības pārstāvji visu ko piedāvāja, tomēr ātri vien atmetām iespējamo sadarbību ar nekustamo īpašumu kompānijām. Pārmeklējām dažādus interneta portālus, pastaigājāmies pa Pārdaugavu un skatījāmies, vai kaut kur nav zīmes "pārdod", un arī aptaujājām paziņas. Beigu beigās nonācām pie vairākiem kandidātiem: · lēts 3 istabu lietuviešu projekts pie botāniskā dārza (priekšrocība – ļoti tuvu dzīvo mūsu abu ģimenes); · Mārtiņa nams (jaunais projekts, arī tuvu ģimenes); · jauka ķieģeļu renovēta māja Āgenskalnā; · remontējama vienstāvu māja botāniskā dārza rajonā (īsti gan nav dzīvoklis); · vairāki bēniņi centrā, kuri būtu pilnībā jāpielāgo dzīvošanai – ļoti izdevīga cena par m2 Rīgas centrā, bet jāiegulda LIELS darbs. Nākamajā rakstā sīkāk pastāstīsim par katru no šīm iespējām un par iemesliem, kāpēc mēs tās visas atmetām. K&E
