EM: Būvniecības izaugsmi arī turpmāk nodrošinās ES fondi

Rīga, 11.febr., LETA. Būvniecības straujo izaugsmi 2018.gadā nodrošināja Eiropas savienības (ES) fondi un šāda situācija saglabāsies arī turpmāk, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta ekonomists Jānis Ušpelis.

Viņš norādīja, ka būvniecības nozarē turpinās strauja izaugsme - 2018.gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9%. Nozares attīstības dzinuļi lielā mērā ir ES struktūrfondu projektu īstenošana un privātās investīcijas.

Būvniecības apjomi palielinājās visās būvniecības pamatgrupās, visvairāk pieauga ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjomi.

Ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība.

Nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Ušpelis skaidroja, ka tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram tirdzniecības centri "Akropole" un "Ikea". Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas.

Inženierbūvniecības apjomi 2018.gadā palielinājās nedaudz lēnākos tempos - par 11,6%. Inženierbūvju vidū jāizceļ autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un sliežu ceļu, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība. ES struktūrfondu projektu un apjomīgu infrastruktūras projektu īstenošanas aktivizēšanās sekmē inženierbūvniecības attīstību.

Pagājušajā gadā straujākais pieauguma temps bija vērojams specializētajos būvdarbos, tie bija par 27,8% lielāki, salīdzinot ar 2017.gadu. Šajā pamatkategorijā ietilpst ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana, elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības, kā arī būvdarbu pabeigšana. "Ēku nojaukšana un būvlaukumu sagatavošana, kā arī būvdarbu pabeigšana, kurā ietilpst apmetēju darbi, krāsotāju un stiklinieku darbi u.tml., ir dinamiskākās specializēto būvdarbu jomas 2018.gadā," piebilda EM eksperts.

Izsniegto būvatļauju skaits 2018.gadā pārsniedz 2017.gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk kā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai.

"Prognozējams, ka šogad būvniecības nozares pieauguma tempi būs lēnāki nekā 2018.gadā, taču joprojām tie būs salīdzinoši strauji, ko sekmēs ES struktūrfondu projektu īstenošana un privātās investīcijas," sacīja ministrijas pārstāvis.

Jau ziņots, ka Latvijā būvniecības produkcijas apmēri pagājušajā gadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieauga par 21,9% salīdzinājumā ar 2017.gadu un faktiskajās cenās bija 2,179 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

https://infogram.com/buvniecibas-produkcija-faktiskajas-cenas-un-apjoma-izmainas-1gew2v8jzznnmnj?live