EM: mājokļu renovācijas sekmēšanai nepieciešami papildu stimuli
Ministrija uzskata, ka iedzīvotājiem pieejamo ierobežoto resursu dēļ, kā arī, lai veicinātu sabiedrības motivāciju renovēt mājokļus, nepieciešami papildu stimuli pazeminātu aizdevuma procentu likmju un / vai līdzfinansējuma veidā. Turpmāk veidojot atbalsta mehānismu, jāņem vērā, ka atbalstam jānodrošina komplekss pasākumu kopums, diferencējot atbalsta veidus un intensitāti. Tāpat atbalstam jānodrošina pasākumu īstenošana ne tikai ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet arī no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanas sekmēšanai gan dzīvojamās mājās, gan publiskās, komerciālās, ražošanas u.c. ēkās.
EM uzskata, ka lai sekmētu ēku energoefektivitātes uzlabošanu, nākamajā 2014. - 2020.gada ES fondu plānošanās periodā jāparedz finansējums ēku sektora energoefektivitātes pasākumiem, kas būtu izmantojami gan publiskajam sektoram (valsts un pašvaldību ēkām), gan kopīpašumā esošām daudzdzīvokļu mājām, gan arī dažāda tipa privātīpašumā esošām ēkām (dzīvojamām, komercpakalpojumu un ražošanas). Pašlaik Latvija ir iezīmējusi ES fondu finansējumu aptuveni 190 milj.Ls apjomā un nacionālo līdzfinansējumu 30 milj.Ls apjomā, kam kopā ar privāto finansējumu būtu jānodrošina investīcijas ēku sektora energoefektivitātes uzlabošanai vismaz 320 milj. Ls apjomā. Par precīzāku pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta veidu vēl paredzētas diskusijas.
Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai EM rosina veidot ilgtspējīgu finansēšanas modeli, tai skaitā veidojot nosacījumus, kas mazinātu banku kredītriskus, piemēram, sniedzot papildu garantijas (portfeļgarantijas).
Tāpat ministrija strādā, lai izveidotu nosacījumus alternatīvu energoefektivitātes pasākumu ieviešanas modeļu (piemēram, iesaistot energopakalpojumu uzņēmumus) izmantošanai un labākai funkcionēšanai, tādējādi paplašinot pieejamo risinājumu un finanšu avotu klāstu.
Vienlaikus EM turpina normatīvo aktu pilnveidošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā, lai nodrošinātu efektīvāku dzīvojamo māju pārvaldīšanu un operatīvāku lēmumu pieņemšanu. Tuvākajā laikā EM plāno iesniegt starpinstitūciju saskaņošanai normatīvo aktu projektu ēku energoefektivitātes jomā, iekļaujot kritērijus ēku klasifikācijai atkarībā no energoefektivitātes.
Lai sekmētu ēku renovāciju, EM aicina pašvaldības izmantot tām dotās tiesības savos saistošajos noteikumos noteikt tādus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai piemērojamo likmi, kas palielinātu ēku īpašnieku interesi veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Vienlaikus EM aicinās apzināt enerģijas patēriņu valsts sektora ēkās, veikt šo ēku energoefektivitātes novērtēšanu un energosertificēšanu, kā arī energoefektivitātes pasākumu plānošanu un īstenošanu.
Lielākajai daļai esošo ēku Latvijā ir augsts energoresursu patēriņš un zema siltumnoturība, kas būtiski ietekmē apkures un māju uzturēšanas izmaksas. Ņemot vērā, ka vairums no šīm ēkām tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, ir aktuāla šo ēku pakāpeniska renovācija. Tādēļ galvenajos politikas plānošanas dokumentos (Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam, Latvijas Nacionālā reformu programma "ES 2020" stratēģijas īstenošanai, kā arī Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030) Latvija ir noteikusi mērķi uzlabot esošo ēku energoefektivitāti un pakāpeniski samazināt vidējo siltumenerģijas patēriņu ēkās. Pēc ekspertu vērtējuma izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora, tai skaitā ap 25 tūkstošus daudzdzīvokļu māju 38 milj.m2 kopplatībā. Tādejādi, pieņemot, ka vidējās renovācijas izmaksas ir 70 Ls uz 1 m2, nepieciešamo investīciju apjoms veido 2,7 miljardus latu.
Vērtējot ēku energoefektivitātes uzlabošanas ieguldījumu tautsaimniecisko nozīmi, jāsecina, ka ieguvēji ir un būs ne tikai māju īpašnieki un iedzīvotāji, bet arī būvmateriālu ražošanas, tirdzniecības un būvniecības nozare.
Informāciju sagatavoja Elita Rubesa- Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve
Foto: Reuters/ Scanpix
