abc.lv skaitļos

Lietotāji online94
Aktīvie uzņēmumi27917
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
ES piešķir 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta pirmajam posmam : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

ES piešķir 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta pirmajam posmam

ES piešķir 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta pirmajam posmam

Viļņa, 24.janv., LETA--BNS. Eiropas Savienība (ES) nolēmusi piešķirt 323 miljonus eiro Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizēšanas projekta pirmā posma finansēšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Minētā summa veido 74,6% no šā posma kopējām izmaksām - 432,5 miljoniem eiro, kas bija norādītas pieteikumā, ko Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori - "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" - oktobrī iesniedza EK infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF). Maksimālā iespējamā līdzfinansējuma daļa ir 75%.

AST pārstāve Aija Ikstena aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumam piešķirti 57,75 miljoni eiro, kas ir 75% no 77 miljonu eiro izmaksām AST plānotajiem infrastruktūras darbiem. Līdzfinansējums turpmākai izpētei, kas tika pieteiktas 720 000 eiro apmērā, šajā posmā netika apstiprināts. AST plānojis iesniegt atkārtotu pieteikumu līdzfinansējuma piešķiršanai turpmākai izpētei.

Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatoriem piešķirts attiecīgi 141 miljons un 125 miljoni eiro. Pieteikumā "Litgrid" bija pieprasījusi 167,05 miljonus, bet "Elering" - 187,79 miljonus eiro. Pārējo daļu segs paši operatori.

Banner 280x280

LETA

Kā ziņots, Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.

Paredzēts, ka sinhronizācijai tiks izmantots esošais Lietuvas un Polijas maiņstrāvas starpsavienojums "LitPol Link" un papildu kabelis jūrā starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronie kompensatori visās Baltijas valstīs.

Visa projekta provizoriskā vērtība varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Dārza darbi rudenī

Dārza darbi rudenī

Septembris ir pirmais rudens mēnesis, tādēļ aktuāls kļūst jautājums – kādi dārza darbi ir jāpaveic šajā mēnesī? Rudenī svarīgi sakopt dobes, sagatavot augus un zālienu ziemai, iestādīt pavasara sīpolpuķes, kā arī parūpēties par koku un krūmu veselību.

Aktuālie piedāvājumi

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Profilu sistēma ARTEVO nodrošina logam visu labāko īpašību kopumu. REHAU zināšanas polimēru materiālos un tehnoloģijās nodrošina izgatavoto logu profilu un attiecīgi tālāk arī logu maksimālu veiktspēju, vienlaikus ļaujot vēl racionālāk izmantot resursus.

Aktualitātes

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Vides prasību regulējuma reformas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir iesniegusi priekšlikumu Saeimā likumprojektam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Pašvaldībām tiks piešķirtas jaunas tiesības nepieņemt akcepta lēmumu par vēja projektu attīstību, ja konkrētās pašvaldības teritorijā jau tiek īstenoti vēja parki vismaz 150 MW apmērā vai ja plānošanas reģionā kopējā vēja projektu jauda ir 500 MW.

Izstāsti Latvijai