"Conexus Baltic Grid": Pārvades tarifu pieaugums mājsaimniecības ietekmēs mazāk nekā lielos patērētājus
Rīga, 1.febr., LETA. Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu pieaugums mājsaimniecības ietekmēs mazāk nekā lielos patērētājus, šodien pēc uzklausīšanas sanāksmes par attiecīgo tarifu projektu žurnālistiem sacīja AS "Conexus Baltic Grid" valdes locekle Zane Kotāne.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtais tarifu projekts paredz, ka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņu radītais tarifu pieaugums gala lietotājiem būs līdz 4%.
Kotāne norādīja, ka pieaugums līdz 4% varētu būt lielajiem patērētājiem, savukārt mājsaimniecības šīs izmaiņas izjutīs mazāk. Jaunie dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifi tiks noteikti konkrētā ieejas vai izejas punktā (par jaudu rezervāciju). Pēc jauno tarifu apstiprināšanas tie būs saistoši visiem dabasgāzes tirgotājiem un sistēmas lietotājiem, kuri vēlēsies sākt vai turpinās dabasgāzes piegādi patērētājiem Latvijā, kā arī tiem, kuri vēlēsies izmantot "Conexus Baltic Grid" pārvades sistēmu dabasgāzes piegādēm no/uz citām valstīm vai pazemes gāzes krātuvi.
Pēc Kotānes teiktā, jauni tarifi jānosaka, ņemot vērā gāzes tirgus atvēršanu Latvijā šogad aprīlī. Lai arī "Conexus Baltic Grid" aprēķinātās izmaksas jaunajā tarifā ir par 3% zemākas nekā spēkā esošajā, tarifu pieaugums saistīts ar Latvijā pārvadītās dabasgāzes apmēra samazināšanos par 46% kopš 2008.gada, kad tika apstiprināts iepriekšējais tarifs. Tāpat jaunajā tarifā mainīsies dabasgāzes uzskaites mērvienība - no kubikmetriem pret kilovatstundām.
Vienlaikus Kotāne, kura ieņem arī AS "Latvijas Gāze" valdes locekļa amatu, sacīja, ka šogad jaunu sadales tarifu projektu regulatorā nav plānots iesniegt, ņemot vērā, ka līdz gada beigām paredzēts nodalīt sadales sistēmas operatoru no "Latvijas Gāzes". Pēc tam arī varētu tikt iesniegt jauns sadales sistēmas pakalpojuma tarifu projekts, taču tarifiem būtiski kāpt nevajadzētu.
Uzklausīšanas sanāksmē Kotane klāstīja, ka nākamgad pārvadītās dabasgāzes apmēra prognoze Latvijā ir 28,3 miljoni megavatstundu, kas ir par 46% mazāk nekā 2008.gadā un ir galvenais iemesls tarifu pieaugumam.
Viņa piebilda, ka šogad janvārī pārvadītās dabasgāzes apmērs ir par 2% lielāks, salīdzinot ar prognozēto, tādējādi secināms, ka aplēses bijušas pamatotas un prognoze nav jāpārskata.
SPRK iecerējusi, ka jaunie tarifi varētu stāties spēkā līdz ar gāzes tirgus atvēršanu 2017.gada 4.aprīlī. Atbilstoši metodikai tarifi tiks pārskatīti ik gadu.
AS "Latvenergo" pārstāvis Kristaps Ločmelis sanāksmē pauda kritiku par lietotājiem piedāvātajiem jaudas produktu tarifiem. Uzņēmums nebija apmierināts, ka dienas standarta jaudas produktu tarifiem tiek piemērots augstāks koeficients, salīdzinot ar mēneša vai ceturkšņa standarta jaudas produktiem. Ločmelis uzsvēra, ka arī īstermiņa produktiem būtu jāpiemēro tāds pats koeficients, kāds mēneša vai ceturkšņa produktiem.
Savukārt "Conexus Baltica Grid" pārstāvji atzīmēja - jo īsāks termiņš jaudas produktiem, jo sarežģītāk operatoram nodrošināt sabalansētu sistēmas darbību. Atbilstoši uzņēmuma prognozei pārsvarā tiks izmantoti mēneša standarta jaudas produkti.
Tāpat sanāksmē izskanēja jautājums par to, kā "Conexus Baltic Grid" investīciju projekti varētu ietekmēt tarifu. Kompānijas pārstāvji norādīja, ka potenciālos investīciju projektus uzņēmums vērtē ļoti rūpīgi, bet gāzes infrastruktūras starpsavienojumu projektos uzņēmumam jāpiedalās ar investīcijām arī tad, ja tas nav tieši iesaistīts, bet teorētiski gūs labumu no projekta. Tāds esot Lietuvas-Polijas starpsavienojums (GIPL), kurš ietekmēs tarifus Latvijā un kuru paredzēts pabeigt 2020. vai 2021.gadā.
Sanāksmē Nacionālā gāzes termināļa biedrības pārstāvji bija neizpratnē, kāpēc jaunajā tarifu aprēķinā var tikt iekļautas arī "Conexus Baltic Grid" 11 padomes locekļu atalgojuma izmaksas.
Pēc Kotānes teiktā, ņemot vērā, ka kompānija līdz gada beigām jāpārdod ar uzņēmuma pašreizējiem akcionāriem nesaistītām personām, tad šajā īstermiņa situācijā nolemts saglabāt tādu pašu pārvaldes struktūru, kāda ir "Latvijas Gāzei". Pēc "Conexus Baltic Grid" pārdošanas uzņēmuma pārvaldības jautājumi jau būs jauno akcionāru rokās.
Vienlaikus SPRK solīja vērtēt arī kompānijas vadības izmaksu pamatotību.
Savukārt Ekonomikas ministrija informēja, ka pabeigts darbs pie noteikumu projekta saistībā ar enerģijas lietotāju apgādi enerģētiskās krīzes gadījumā, kas tostarp paredz gāzes rezerves izveidi. Plānots februāri šos noteikumus skatīt valdībā, un ministrijas ieskatā tie būtu jāvērtē kontekstā ar "Conexus Baltic Grid" tarifiem.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka pagājušā gada nogalē tika dibināts "Conexus Baltic Grid", kuram no "Latvijas Gāzes" nodoti dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvi. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.
"Conexus Baltic Grid" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" ("Uniper") un "Itera Latvija". Kopumā jaunajam uzņēmumam ir 4839 akcionāri. Tostarp 34,1% kapitāldaļu pieder "Gazprom", 29,1% - "Marguerite Fund", 18,3 % - "Uniper", 16% - "Itera Latvija", bet pārējiem akcionāriem pieder 2,5% "Conexus Baltic Grid" daļu.
Pašreizējie "Conexus Baltic Grid" lielākie īpašnieki ir tādi paši, kādi "Latvijas Gāzei", taču līdz šā gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar "Latvijas Gāzes" īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru "Marguerite Fund". Iespējas iegūt akcijas "Conexus Baltic Grid" vērtē arī Latvijas valsts.
