Notāri: Arī nereģistrētās attiecībās ir jāsakārto īpašuma tiesības
Rīga, 15.aug., LETA. Arī nereģistrētās attiecībās ir jāsakārto īpašuma tiesības, lai partnera nāves gadījumā otra puse nepaliktu bez īpašuma tiesībām, aģentūru LETA informē Latvijas zvērināto notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Viņa norāda, ka likuma priekšā nereģistrēts pāris ir divi sveši cilvēki, tādēļ viena partnera nāves gadījumā var rasties konfliktsituācijas, sadalot īpašuma tiesības.
Stīpniece atgādina, ka ir divi risinājumi - testaments vai mantojuma līgums.
Testaments ir personas vienpusējs rīkojums, ko viņš dod savas nāves gadījumam par sev piederošo mantu vai mantas daļu - kustamu vai nekustamu īpašumu, kā arī atsevišķām lietām vai tiesībām. Testaments nodrošina, ka mantas īpašnieks pats paredz kārtību, kādā mantinieki viņam piederošo mantos.
Savukārt mantojuma līgumam ir prioritāte pret testamentu, turklāt vēlāk taisīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu taisītais pēdējās gribas rīkojums nav atsaucams. Nedz mantojuma atstājējs, nedz līgumiskais mantinieks vienpusēji mantojuma līgumu nevar atsaukt. Lai grozītu līguma saturu vai to atceltu, pusēm savstarpēji jāvienojas, stāsta Stīpniece.
Ir svarīgi, ka abām pusēm un arī citiem tuviniekiem ir skaidrība par to, ko aizgājējs vēlas attiecībā uz viņa mantu. Pats galvenais atcerēties, ka gadījumos, ja aizgājēja pēdējā griba nebūs dokumentēta, cilvēka vietā lems likums, un nereģistrētās attiecībās esošie, lai cik saskanīgas un ilgas tās būtu, likuma priekšā ir divi sveši cilvēki, norāda Stīpniece.
