Finanšu ministrs un nekustamā īpašuma nozare: Nepieciešams stimulēt mājokļu pieejamību, un savstarpējam dialogam ar nozari jābūt pastāvīgam
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA), kas apvieno turpat 40 lielākos nekustamā īpašuma attīstītājus un investorus Latvijā, pārstāvjiem, lai pārrunātu jaunu mājokļu pieejamību, biroju tirgus attīstību un nekustamā īpašuma nodokļa jautājumus. Nekustamā īpašuma nozare pēdējos desmit gados ir ieguldījusi vismaz miljardu eiro jaunu 15 tūkstošu dzīvokļu būvniecībā, kā arī uzcēlusi mūsdienīgas biroju telpas 25 tūkstošiem darbinieku, ieguldot vairāk nekā 350 miljonus eiro.
NĪAA pārstāvji informēja finanšu ministru, ka būvniecības cenas jaunu mājokļu būvniecībā pēdējo gadu laikā ir pieaugušas līdz pat 40%, bet hipotekārā kredīta maksājumi Euribor likmju kāpuma rezultātā ir palielinājušies vidēji par 30%. Tas novedis pie situācijas, kurā reālais kredīta maksājums par jaunu 50 kvm. dzīvokli pirms diviem gadiem bija vidēji 300 eiro mēnesī, bet patlaban tas tuvojas 600 eiro mēnesī. Šādas izmaksas ir ievērojami sašaurinājušas mājokļu pieejamību, kas atspoguļojas faktā, ka jaunu dzīvokļu rezervācijas ir sarukušas par 40%.
NĪAA uzskata, ka viens no veidiem, kā uzlabot mājokļu pieejamību, ir uz laiku piemērot samazināto PVN likmi jauniem mājokļiem. Samazināta PVN likme jauniem mājokļiem pastāv Polijā, Rumānijā, Ungārijā un citās ES dalībvalstīs. Ja jauniem mājokļiem tiktu piemērota samazināta PVN likme, nekustamā īpašuma nozare būtu gatava ir gadus investēt vismaz 150 miljonus eiro, lai uzbūvētu vismaz 2000 jaunus dzīvokļus. Ja PVN likme saglabāsies līdzšinējā, nozare ir gatava investēt aptuveni 100 miljonus eiro gadā. Finanšu minstrs norādīja, ka PVN piemērošana mājokļiem ir svarīgs jautājums, kas jāizdiskutēt ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp komercbanku pārstāvjiem.
Tāpat NĪAA pārstāvji rosināja valsts pusi plašāk izmantot iespējas nomāt birojus publiskā sektora vajadzībām no komercsektora, informējot, ka attīstītāji spētu nodrošināt biroju telpas līdz pat 30 tūkstošiem darbinieku. NĪAA aprēķini liecina, ka valsts pusei būtu izdevīgāk nomāt biroju telpas no komercsektora, nevis pašai ieguldīt būtiskus valsts budžeta līdzekļus nekustamā īpašuma attīstīšanā.
Visbeidzot, NĪAA pārstāvji aicināja Finanšu ministriju ar rūpīgu pieeju analizēt nekustamā īpašuma nodokļa jautājumus, lai izvairītos no situācijas, kur kadastrālās vērtības kāpuma rezultātā nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, piemēram, komercīpašumiem varētu palielināties ļoti būtiski. Šajā situācija nav pieļaujama, jo nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir sensitīva komponente ilgtermiņa investīcijās, tostarp ieguldījumos, ko veikuši investīciju fondi ar pensiju kapitālu.
NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags atzīmē, ka “saruna ar finanšu ministru bija vērtīga un informatīva. Vienojāmies par kopīgu rīcību, lai sekmētu Latvijas nekustamā īpašuma sektora attīstību, un jaunu mājokļu, biroju, loģistikas un ražošanas ēku būvniecībā piesaistītu papildus investīcijas, mazinot atpalicību no Lietuvas un Igaunijas”.
