FM: Aizņemšanās autoceļu rekonstrukcijai nav risinājums
Aizņemšanās autoceļu rekonstrukcijai un uzturēšanai nav risinājums, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Viņš norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai aizņemsies valsts vai kāds valsts kapitālsabiedrība, tie būs valsts izdevumi, kā arī valsts parāds. Ņemot vērā, ka valstij jāturas konkrētos budžeta deficīta rāmjos, kādai citai nozarei izdevumus vajadzētu samazināt, tādēļ aizņemšanās autoceļu rekonstrukcijai nebūtu risinājums.
Vienlaikus viņš piebilda, ka idejas par aizņemšanos kādu problēmu risināšanai šķiet rožainas tikai sākotnēji, savukārt beigās tāpat tas viss gulstas uz valsts pleciem.
Tāpat, pēc viņa teiktā, valdības plānotais valsts finansējuma pieaugums ceļiem par 5%, ja pēc 2020.gada iekšzemes kopprodukta (IKP) nominālais pieaugums būs vismaz 5% apmērā, nav nesasniedzams, ņemot vērā, ka runa ir nevis par reālo, bet par nominālo ekonomikas pieaugumu, kuru veido reālais IKP pieaugums un deflators jeb cenu izmaiņas. Jau nākamgad paredzēts nominālā IKP pieaugums par vairāk nekā 5%.
Sakss arī nepiekrita, ka paredzētais finansējuma pieaugums, izpildoties augstāk minētajam kritērijam, aptuveni 20 miljonu eiro apmērā ir nenozīmīgs, ņemot vērā, ka piemēram, papildu 35 miljonu eiro kāpums veselības aprūpes nozarei šogad bija panākums.
Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārs sekretārs Edgars Tavars (ZZS) sacīja, ka aizņemšanas autoceļu rekonstrukcijai būtu labs risinājums, kaut vai ņemot vērā ikgadējo nolietojumu autoceļiem. Labāk maksāt aizņēmuma procentu maksājumus.
Aģentūra LETA ja raustīja, ka valdība pagājušajā konceptuāli atbalstīja pakāpenisku finansējuma palielināšanu autoceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai. Ministru kabinets uzklausīja Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.
Par šo jautājumu valdības sēdē bija plānots lemt jau nedēļu iepriekš, kad Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredzēja atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta, lai to saskaņotu ar FM.
Valdības atbalstītais lēmums neparedz atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu. Tā vietā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, uzdots līdz 2017.gada 30.aprīlim valdībā iesniegt grozījumus likumā par autoceļiem, lai no 2020.gada pakāpeniski palielinātu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par vismaz 5% gadā, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%.
Šāds novirzīto līdzekļu pieaugums Valsts autoceļu fondam plānots, līdz tiek sasniegts ikgadējs finansējuma apmērs, kas atbilst ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas, kā arī 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.
Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka no 2018.gada jāpalielina Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi pārsniedz plānotos. Par bāzes gadu paredzēts pieņemt pēdējo gadu, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi.
Valdība arī uzdeva Satiksmes ministrijai sadarbībā ar FM līdz 2017. gada 31.augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam (piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli), ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.
Savukārt līdz nākamā gada beigām Satiksmes ministrijai Ministru kabinetā jāziņo par valstī esošo ceļu tīkla izvērtējumu, tostarp vērtējot esošā ceļu tīkla efektivitāti.
LETA
2016.gada 27.decembrī
