Gaisa kvalitāte telpā un veselība
Gaisa kvalitāte mūsdienās ir komplicēta problēma un pilnībā tās efektivitāti var noteikt tikai speciālisti - arodārsti, ārsti higiēnisti. Trūkst gaisa Ja ir nepietiekama gaisa apmaiņa (nepietiekama svaiga gaisa pieplūde), iekštelpu gaisā samazinās skābekļa daudzums un paaugstinās izelpoto gāzu koncentrācija. Izelpas gāzu uzkrāšanās rada miegainību, elpas trūkumu, veicina nogurumu, tā samazinot garīga darba efektivitāti par 50 - 70%. Veselībai kaitīgāka ir šo gāzu koncentrācijas paugstināšanās, nevis neliels skābekļa satura samazinājums. Nepārbūvējot ventilāciju, izelpas gāzu uzkrāšanos telpā var novērst, atverot logus un vēdinot telpas, ja tas iespējams. Taču lielā pilsētā, it sevišķi, ja telpa atrodas pirmajā stāvā un logi vērsti uz ielu, kur ir intensīva autotransporta plūsma, atverot logu, var panākt pretēju efektu ? gaisa sastāvu vēl vairāk pasliktināt. Arī ēku dienvidu pusē augšējo stāvu iemītnieki no šiem sārņiem nav pasargāti, jo sasilstot gaiss ceļas gar fasādēm, paceļot uz augšu arī dūmgāzes. Nepietiekamas gaisapmaiņas apstākļos gaisa trūkumu izteiktāk izjūt dienas otrajā pusē, tāpēc, ja iespējams, šajā laikā labāk atrasties ārpus telpām, bet biroju darbiniekiem ieteicams nākt uz darbu agrāk un būtiskākos darbus apdarīt no rīta. Gaisa mitrums Cilvēks jūtas komfortabli, ja telpā gaisa mitrums ir no 40 līdz 60 procentiem. Sausa gaisa izraisītās problēmas visbiežāk rodas vēsajos gada mēnešos, kad ēkās darbojas apkure, kas susina gaisu. Ilgstoši uzturoties sausā gaisā, var izjust sausumu mutē, grūtības elpot, iesnas, tomēr līdzīgi simptomi ir arī dažādām saslimšanām, tāpēc ar subjektīvām izjūtām vien gaisa mitrumu grūti noteikt. Šim nolūkam izmanto speciālas mērierīces (higrometrus), kas nopērkami pulksteņu un sadzīves preču veikalos. Optimālais risinājums - gaisa mitrināšanu paredzēt jau, projektējot ēkā ventilāciju un apkuri. Ja šīs sistēmas nav iespējams pārbūvēt, var izmantot elektriskos gaisa mitrinātājus. Vislētākie ir gaisa mitrinātāji ar termospirāli, tomēr to ekspluatācija ir ievērojami dārgāka, elektrības patēriņš var būt desmitiem reižu lielāks nekā analogas veiktspējas citiem mitrinātājiem. Elektriskās ierīces nelielas telpas gaisa mitrināšanai maksā, sākot no dažiem desmitiem latu. Ja gaisa mitrināšanai izmanto kaļķi saturošu ūdeni (piemēram, krāna ūdeni), ar laiku uz mēbelēm var izveidoties balta kaļķa aplikuma kārtiņa. Lai tā nenotiktu, ieteicams izmantot ūdeni ar pazeminātu minerālu saturu vai destilētu ūdeni. Izsenis pazīstami dažādi vienkārši veidi, kā mitrināt gaisu bez speciālu ierīču palīdzības - izkarinot telpā vai uzliekot uz radiatoriem slapju drānu, novietojot tuvu radiatoriem vai tieši uz siltuma avota trauciņus ar ūdeni. Telpās, kur ir daudz bieži laistāmu telpaugu, gaisa mitrums parasti ir lielāks, jo augsne un augi izdala mitrumu. Izvēloties gaisa mitrināšanas veidu, jāņem vērā, ka nav vēlams ilgstoši turēt stāvošu siltu ūdeni, jo tajā var savairoties legionellas (baktērijas, kas izraisa elpošanas ceļu saslimšanas). Tautas līdzekļi - slapjas drānas, trauki ar ūdeni - ne vienmēr spēj kompensēt apkures ietekmē veidojušos gaisa sausumu, tāpēc elektrisks gaisa mitrinātājs bieži vien ir vienīgais risinājums, kā nodrošināt optimālu mikroklimatu telpā. Temperatūra Dažāda vecuma cilvēki par labāko atzīst atšķirīgu temperatūru, gados jaunie vislabāk jūtas 18 grādos, bet vecāki - siltākā telpā, aptuveni 22 grādos. Ļoti veciem cilvēkiem vajadzīgi pat 24 grādi. Cilvēki grūtāk pacieš pārāk augstu temperatūru nekā vēsu, jo organisma aukstuma kompensēšanas mehānismi ir labāk attīstīti. Ja temperatūra pārsniedz 28 grādus, karstums būtisku ietekmē darba spējas. Neatbilstoša temperatūra lielāku ļaunumu nodara, ja papildus darbojas citi faktori - caurvējš, paaugstināts mitrums, kas paaugstina risku saslimt ar elpošanas ceļu, nervu, sirds un asinsvadu slimībām. Ja telpu nav iespējams atdzesēt līdz optimālai temperatūrai, pašsajūtu var uzlabot, uzstādot ventilatoru. Neliela gaisa plūsma palīdz novadīt siltumu no organisma. Tomēr jāuzmanās ar pārlieku lielu gaisa plūsmu, kas var izraisīt saaukstēšanos. Lai dzesētu telpu, karstā laikā izmanto kondicionētājus, tomēr, dzesējot telpu, nedrīkst virzīt auksta gaisa plūsmu uz cilvēkiem, kas veic mazkustīgas nodarbes, piemēram skatās televizoru vai strādā ar datoru. Ja pievadītā gaisa temperatūra nav zemāka par vairāk nekā trim grādiem, salīdzinājumā ar iekštelpu temperatūru, risks saaukstēties ir minimāls. Caurvējš Cilvēka veselību apdraud ne tikai nepietiekama ventilācija, bet arī pārāk spēcīga gaisa plūsma jeb caurvējš. Par caurvēju uzskata gaisa plūsmu, kuras ātrums pārsniedz 0,15 metrus sekundē. Gaisa plūsmas ātrumu var noteikt katrs pats, izmantojot vieglu pūciņu un hronometru, nosakot, cik tālu laika vienībā tā aizlido. Autors: Ingars Liepiņš Raksts tapis sadarbībā ar Veselības centrs 4 ģimenes ārsti Karīnu Verneri.
Komentāri
-
Phemony 18.05.2023 17:53 In the pre marketing pooled 8 week placebo controlled studies in patients with MDD, 1, 834 patients were exposed to PRISTIQ 50 to 400 mg cialis for sale -
Phemony 02.05.2023 03:01 For renal insufficiency, the rhTSH dose may be reduced by 50 or more 85 soft tab cialis
