Gāzes tirgus atvēršana. Ko tas nozīmēs patērētājiem?
Gāzes tirgus atvēršana palielinās Latvijas un visa reģiona energodrošību, proti, Baltijas un Ziemeļvalstis būs labāk savienotas, lielie spēlētāji varēs operatīvāk un par atbilstošāku cenu iegādāties dabasgāzi, savukārt patērētājiem būs iespēja saņemt lētāku elektrību un siltumu, atzīst nozares eksperti.
Lai gan varētu šķist, ka 2017.gads vēl aiz kalniem, tomēr gāzes tirgus liberalizācija kļūt aizvien aktuālāks jautājums gan uzņēmēju, gan patērētāju dienaskārtībā.
Sagaidāmā gāzes tirgus liberalizācija ir jāvērtē ciešā kontekstā ar jau notikušo elektroenerģijas tirgus liberalizāciju un valsts enerģētiskajām interesēm.
"Davosas forumā Latvijas energostruktūras arhitektūra ir novērtēta ar augsto 14.vietu, ar atrāvienu apsteidzot mūsu kaimiņus. Šis panākums nav nejaušs - tālredzīgi lēmumi un mērķtiecīgas investīcijas Latviju ir padarījušas par enerģētiski neatkarīgu un drošu valsti. Mūsu ražotnes sniedz enerģētisko drošību un ir nozīmīgas tirgus dalībnieces ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Esam pakāpeniski un pārliecinoši izveidojuši elektroenerģijas tirgu ar diversificētām piegādēm un augošu konkurenci labi savienotā starptautiskā vidē. Liberalizējot gāzes tirgu, mēs vēl jo vairāk stiprināsim savu enerģētiku, gūsim papildu nodrošinājumu neatkarībai un drošumam, pie tam ar labāku cenu piedāvājumu kā ieguvumu visiem patērētājiem," norāda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Zemākas gāzes cenas mājsaimniecībām un uzņēmējiem
"Līdzīgi, kā tas patlaban notiek elektrības tirgū, pēc 2017.gada 3.aprīļa arī dabasgāzes cena veidosies konkurences ietekmē un tādēļ var sagaidīt, ka cena Baltijā varētu tuvināties vai pat izlīdzināties ar cenām Rietumeiropā, kur dabasgāzes vairumcena jau ilgstoši ir zemāka nekā mūsu reģionā un kur arī "Gazprom" to tirgo par zemākām cenām," atzīst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Viņš pieļauj, ka, iespējams, dabasgāzi varētu sākt tirgot arī daļa no esošajiem elektrības tirgotājiem.
Patērētājiem vienas no lielākajām izmaiņām saistās ar pāreju uz dabasgāzes uzskaiti enerģijas vienībās, proti, MWh. Tas nozīmē izmaiņas rēķinā, taču tūlītēja skaitītāju nomaiņa nav nepieciešama, jo pārrēķinam ir iespēja izmantot skaitītājus, kas mēra enerģijas vienībās uz pārvades un sadales sistēmu robežas.
Zemākas elektroenerģijas un siltuma cenas
Lielāko daļu jeb apmēram pusi no kopējā elektroenerģijas patēriņa Latvijā pērn nodrošināja Rīgas TEC, kuru darbināšanai tiek izmantota dabasgāze - 2015.gadā tās saražoja jau 2 025 GWh elektroenerģijas, un šo staciju konkurētspēju veicina gāzes cenas samazināšanās. Tas apliecina brīvā tirgus pozitīvo ietekmi un to, ka elektroenerģijas un gāzes tirgus savstarpējā mijiedarbība ir izdevīga patērētājiem.
Ja konkurences dēļ ir pieejama gāze par izdevīgāku cenu, tad zemākas kļūs arī Rīgas TEC saražotās elektrības un siltuma izmaksas un būs iespēja saražot vairāk elektrības cenu "pīķu" brīžos, tā pasargājot patērētājus no pārāk lieliem tēriņiem.
Tādējādi gāzes tirgus liberalizācija vēl vairāk stiprinās jau šobrīd nozīmīgo centrāļu lomu visā Baltijā.
Vairumtirgū izmaiņas gaidāmas arī līgumattiecībās starp gāzes piegādātājiem un pircējiem, proti, gan Eiropā, gan pasaulē samazināsies ilgtermiņa līgumu nozīme un gāzes cenas piesaiste naftas produktu cenām. Gāze iegūs savu patstāvīgu cenu (gas to gas cena), kura nākotnē ietekmēs arī Latvijas patērētājus.
"Mums ir ļoti būtisks piegādes operativitātes jautājums - ja šobrīd uzreiz jāpērk liels apjoms ilgam periodam, tad turpmāk interese ir par operatīvu iegādi, balstoties uz nākamās dienas pieprasījumu, kā arī cenai esot īpaši labvēlīgai, iegādāties un uzglabāt gāzi krātuvē, lai to nepieciešamības gadījumos izmantotu elektrības cenu stabilizācijai. Protams, mēs sagaidām piedāvājumus arī no esošā tirgotāja," atvērta gāzes tirgus priekšrocības uzsver AS "Latvenergo" ražošanas direktors Māris Kuņickis.
Jo vairāk piegādātāju - jo neatkarīgāki un drošāki varēsim justies
Baltijas elektroapgādes drošuma jautājumu faktiski ir atrisinājušas modernās gāzes elektrostacijas Latvijā - Rīgas TEC-1 un TEC-2, kurām jaunie elektroenerģijas starpsavienojumi ļauj operatīvi koordinēt darbību un efektīvi nosegt ne tikai valsts patēriņu, bet arī tirgot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu un tādējādi nodrošina zemāku elektroenerģijas cenu reģionā, situāciju skaidro AS "Latvenergo" komercdirektors Uldis Bariss.
Tirgus atvēršana Latvijā nozīmē jaunu piegādātāju ienākšanu tirgū, tātad konkurences pieaugumu. Savukārt, jo vairāk piegādātāju, jo drošāki un neatkarīgāki varam justies visā Baltijas reģionā.
Eksperti uzsver, ka Latvijā vēl nedarbojas dabasgāzes birža, tādēļ reģiona vairumtirgū tuvākajā laikā turpinās ietekmēt ilgtermiņa piegāžu līgumi. "Vienlaikus ir jārada apstākļi, lai tirgus kļūtu pēc iespējas dinamiskāks un likvīdāks, kas ļautu ienākt tajā jauniem dalībniekiem", atzīst Irklis.
Foto: Stock.XCHNG
