IUB līdz februāra beigām pieņems lēmumus sūdzībās par LDz apjomīgajiem iepirkumiem Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizācijai
Rīga, 5.febr., LETA. Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) līdz 20.februārim tiks pieņemts lēmums par iesniegtajām sūdzībām par AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) apjomīgajiem iepirkumiem Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizācijas būvdarbiem, liecina IUB informācija.
Par šiem konkursiem saņemtas četras sūdzības, kurās LDz tiek pārmesta konkurences sašaurināšana, taču LDz sev veltītos pārmetumus noraida. IUB šīs sūdzības izskatīja jau 12.janvārī, taču, ievērojot izskatāmās lietas sarežģītību, IUB nolēma, ka galīgais lēmums tiks pieņemts līdz 20.februārim.
Sūdzības ir iesniedzis Latvijas uzņēmums AS "LNK Industries", Lietuvas uzņēmumi "UAB Vitras-S" un "UAB Geležinkelio tiesimo centras", kas iesnieguši apvienotas sūdzības, un arī Polijas uzņēmums "Trakcija PRKiL Spolka aksyjna".
Ņemot vērā to, ka IUB lēmumi par būvniecības iepirkumiem vēl nav pieņemti, projektos "Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizācija", "Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība" un "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" būvuzraudzības iepirkumu pieteikumu iesniegšanas termiņi ir pagarināti līdz 19.aprīlim.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja "UAB Vitras-S" pārstāvji, pretendentu iebildumi ir saistīti ar, viņuprāt, nepamatotu prasību izvirzīšanu konkursu nolikumos, kas ievērojami un bez objektīva iemesla sašaurina konkurenci, kā arī neveicina inovācijas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvā noteiktajam.
Kā norādīja LDz pārstāvis Māris Ozols, LDz ir sniegusi skaidrojumus par šīm sūdzībām gan IUB, gan arī sūdzību iesniedzējiem. "LDz pilnībā nepiekrīt sūdzībās izteiktajiem pārmetumiem un tos noraida."
Pretendenti iebilduši pret to, ka LDz konkursu nolikumos ir izvirzījis prasību kandidātiem pēc tādas pieredzes, kas saistīta tikai ar vienu noteiktu sliežu platumu - 1520 milimetru platām dzelzceļa sliedēm. Pretendenti norādījuši, ka šāds sliežu platums no ES dalībvalstīm esot sastopams tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tādēļ jebkurā citā Eiropas Savienības valstī iegūtā pieredze dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā šajā konkursā netiks atzīta par atbilstošu, nepamatoti sašaurinot konkurenci un iespējamo pretendentu loku.
Ozols teica, ka prasība par šādu pieredzi ir skaidrojama ar to, ka runa neesot vienkārši par sliežu platumu, bet gan par sistēmu un veidu, kā tiek nodrošināta šī platuma sliežu izbūve, kur esot jāņem vērā arī dažādi drošības apsvērumi, kas ir būtiski Latvijas infrastruktūrai.
Tāpat pretendenti atzīmējuši, ka LDz nolikumā pretendentiem ir izvirzījis prasību pēc pieredzes darbā ar konkrētu drošības nodrošināšanas sistēmu, kas tiek plaši izmantota tikai bijušajās Padomju Savienības valstīs un, pēc pretendentu pārliecības, ir novecojusi. Pretendenti norādījuši, ka ES dalībvalstīs tiek izmantotas citas modernākas drošības nodrošināšanas sistēmas, kuras ir iespējams savienot arī ar Latvijā šobrīd pastāvošo drošības nodrošināšanas sistēmu. Tādēļ LDz, izvirzot šādas prasības, nepamatoti sašaurina konkurenci.
LDz pārstāvis teica, ka šāds pārmetums ir nepamatots, jo nebūtu saprātīgi pāriet uz jaunām, vēl nepārbaudītām sistēmām. Tiesa, LDz ikdienā veic dažādus uzlabojumus, ieviešot arī dažādus jauninājumus, taču šis esot lēns un ilgs process.
Visbeidzot pretendenti par nepamatotu uzskata arī nolikumā iekļauto prasību pēc pieredzes dzelzceļa infrastruktūras būvniecības, kas iegūta, izpildot projektēšanas un būvdarbu apvienoto līgumu. Sūdzībās pretendenti norāda, ka šāda apvienota līguma slēgšanas ir ļoti specifiska un nav ierasta prakse ES dalībvalstīs.
Taču LDz pārstāvis Ozols sacīja, ka līdzšinējā LDz pieredze liecina, ka lielākā daļa LDz iepirkumu tiekot īstenota ar projektēšanas un būvdarbu apvienoto līgumu. Līdz ar to LDz uzskata, ka neesot pamatojuma šādas kārtības maiņai.
Iepriekš jau vēstīts, ka pērn novembrī LDz pagarinājusi pieteikšanās termiņu iepirkumos Rīgas un Daugavpils dzelzceļa mezgla modernizācijai. LDz iepriekš skaidroja, ka, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu, līdz 2023.gadam plānots īstenot trīs apjomīgus projektus, kas paaugstinās Latvijas dzelzceļa tīkla konkurētspēju: "Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizācija", "Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstība" un "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība". Projektu īstenošanai kopējais pieejamais Kohēzijas fonda finansējums ir 89 miljoni eiro.
Attiecīgo darbu būvniecības iepirkumi pagājušā gada vasaras sākumā tika pārtraukti, lai veiktu grozījumus iepirkumu procedūru dokumentācijā. Oktobrī šo projektu trīs būvniecības iepirkumi izsludināti no jauna, savukārt novembrī pagarināts pieteikšanās termiņš.
Attiecīgi būvdarbu iepirkumā par Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava-Mangaļi-Ziemeļblāzma modernizāciju prognozētā līgumcena ir 24,2 miljoni eiro, bet Daugavpils Šķirošanas stacijas attīstības projekta prognozētā līgumcena 36 miljoni eiro. Savukārt iepirkumā par Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstību prognozētā līgumcena 42,731 miljons eiro.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un LDz koncerna vadošais uzņēmums.
