Iecerēts vienkāršot augstsprieguma tīklu pārbūves saskaņošanu ar zemju īpašniekiem

Lai atvieglotu augstsprieguma ārējo inženiertīklu ierīkošanu, iecerēts vienkāršot to pārbūves saskaņošanu ar skarto zemju īpašniekiem.  To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā otrdien, 12. martā, galīgajam – trešajam – lasījumam atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā.

Grozījumi paredz energoapgādes komersantam tiesības jauna objekta būvniecības (ierīkošanas) saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informēšanu. Tas attiektos uz gadījumiem, kad objektu, piemēram, augstsprieguma līniju, ierīkot blakus pilnībā vai daļēji nojaucamam objektam līdzšinējā objekta aizsargjoslā.

Likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā norāda, ka augstsprieguma tīkli nodrošina elektroenerģijas piegādi svarīgām valsts un sabiedrības vajadzībām. Patlaban ir apgrūtinoši attīstīt energoapgādes ārējos inženiertīklus, jo to ierīkošana jāsaskaņo ar visiem skarto zemju īpašniekiem. Saskaņošana attiecas arī uz gadījumiem, kad vecais inženiertīkls tiek demontēts un aizstāts ar jaunu. Praksē zemju īpašnieki izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina būvniecības ieceres īstenošanu un elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus, minēts grozījumu anotācijā.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu energoapgādi, vairumā gadījumu augstsprieguma līnijas vai apakšstacijas atslēgšana no strāvas nav iespējama, iepriekš komisijai pauda AS “Augstsprieguma tīkls” pārstāve. Tādēļ, piemēram, pirms vecās augstsprieguma līnijas vai apakšstacijas demontāžas, tai blakus ir jāizbūvē un jāpieslēdz jauna. Tāpat tas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu inženiertīklu pārbūvi, tai skaitā plānotu papildu jaudas.

Grozījumi noteic, ka aizsargjoslas novietojums augstsprieguma tīklu gaisvadu līnijām un augstsprieguma kabeļu līnijām zem ūdens pēc jaunā objekta ierīkošanas mainītos ne vairāk kā par 20 procentiem attiecībā pret esošās aizsargjoslas ārējo malu. Savukārt pazemes augstsprieguma elektrisko tīklu kabeļiem – ne vairāk kā par diviem metriem. Šādā kārtībā aizsargjoslu varēs mainīt tikai vienu reizi, paredz likumprojekts.

Tas nozīmē, ka, piemēram, augstsprieguma līnijai ar 330 kilovoltu jaudu nepieciešamības gadījumā aizsargjosla varētu mainīties sešu metru robežās, iepriekš minēja Klimata un enerģētikas ministrija.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Ekonomikas ministrija iepriekš norādīja, ka skartās zemes īpašniekam aizsargjoslas novietojuma izmaiņu gadījumā pienāktos kompensācija. To paredz jau spēkā esošais regulējums.

Iecerēts, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl trešajā – galīgajā – lasījumā jāatbalsta Saeimai.