abc.lv skaitļos

Lietotāji online352
Aktīvie uzņēmumi28166
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Ieliek pamatakmeni jaunajam LGS gaisa satiksmes vadības tornim, lai uzlabotu civilo un militāro lidojumu vadīšanu : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Ieliek pamatakmeni jaunajam LGS gaisa satiksmes vadības tornim, lai uzlabotu civilo un militāro lidojumu vadīšanu

Ieliek pamatakmeni jaunajam LGS gaisa satiksmes vadības tornim, lai uzlabotu civilo un militāro lidojumu vadīšanu
Foto: Publicitātes foto

Šodien, 7. martā Rīgas lidostā svinīgi tika iemūrēts pamatakmens jaunajam VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) gaisa satiksmes vadības tornim un jaunai kompleksa piebūvei, kas nākotnē ļaus attīstīt un modernizēt aeronavigācijas pakalpojumus, vadīt civilos un militāros lidojumus, garantējot to drošumu, kā arī pavērs jaunas iespējas Rīgas lidostai. Būves pamatos ievietoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

“Jaunais gaisa tornis uzlabos aviācijas drošumu un ļaus palielināt lidojumu skaitu, veicinot ekonomikas izaugsmi. Turklāt šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi, ka torni izmantos ne tikai civilo, bet arī militāro lidojumu vadīšanai. Jāuzsver, ka puse jeb vairāk nekā 26 miljoni eiro projekta īstenošanai nāk no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta granta formā. Tas ir konkrēts piemērs, kā Eiropas Savienības fondi veicina Latvijas drošību un attīstību,” pasākumā uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

Foto: Publicitātes foto

Laika kapsulā LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ievietoja vienu no galvenajiem dispečera sakaru līdzekļiem – austiņas, Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un LGS karogus, kā arī Rīgas lidostas 7. marta gaisa kuģu pacelšanās un nolaušanās sarakstu un vēstījumu nākamajām paaudzēm, kurā uzsvērta torņa nozīme lidojumu drošuma garantēšanā un izteikts aicinājums turpināt attīstīt aviācijas pārvadājumus.

“Projekta ideju esam lolojuši vairākus gadus, tagad ir pienācis brīdis, kad tiek ielikts būves pamatakmens un sāksies pats svarīgākais posms – celtniecība. Tornis pavērs pilnīgi jaunas iespējas gan LGS, gan Rīgas lidostai, gan mūsu sadarbības partneriem – Gaisa spēkiem un Valsts robežsardzei, gan aviokompānijām un pasažieriem,“ norādīja D.Tauriņš.

Banner 280x280

Plānots, ka projekta “VAS “Latvijas gaisa satiksme” esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi” celtniecības izmaksas būs 51,3 miljoni EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS ar izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

Foto: Publicitātes foto

Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa augstums būs 49,9 metri, ēkas apbūves laukums - 5958 kvadrātmetri, bet iekštelpu kopējā platība – 12 185,8 kvadrātmetri. Tornim būs viens pazemes un deviņi virszemes stāvi.

Lidostas gaisa satiksmes vadības tornis, kuru izmanto pašlaik, ir būvēts 1973. gadā, tam ir pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu inženiertehniskie un dizaina risinājumi, un tornis vairs nenodrošina lidostas vajadzības un ierobežo mūsdienīgu, inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu.

Būvdarbus veic SIA “AIMASA”. Būvuzraugs ir SIA PMG. Projektu izstrādāja piegādātāju apvienība ATCT 2020, kuras sastāvā ir arhitektu birojs “ARHIS ARHITEKTI” un ASV arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānija “LEO A DALY”.

 

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

KEM turpina veikt optimizācijas pasākumus un izmaksu samazināšanu visā resorā

KEM turpina veikt optimizācijas pasākumus un izmaksu samazināšanu visā resorā

Atbilstoši valdības mērķim palielināt publiskā sektora efektivitāti un samazināt valsts budžeta izdevumus, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) jau no š.g. sākuma ministra Kaspara Meļņa vadībā īstenojusi virkni optimizācijas pasākumu, kas ļāvis šogad ietaupīt daļu no budžeta līdzekļiem. Nākamajā gadā, samazinot KEM preču un ārpakalpojumu, tostarp pētījumu un to izrietošo pasākumu izmaksas, ietaupījums būs 2,6 milj. eiro.

Izstāsti Latvijai