Iepirkumu uzraudzības birojs noraidījis "Kauno tiltai" sūdzību Ķekavas apvedceļa būvniecības iepirkumā
Rīga, 4.febr., LETA. Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Lietuvas uzņēmuma "Kauno tiltai" sūdzību VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) iepirkumā par publiskās un privātās partnerības līgumu Ķekavas apvedceļa posma projektēšanai, būvniecībai, finansēšanai un uzturēšanai, liecina biroja mājaslapā publicētā informācija.
"Kauno tiltai" bija iesniegusi sūdzību saistībā ar vairākām iepirkumā noteiktajām kvalifikācijas prasībām, kuras "Kauno tiltai" ieskatā ir pārāk augstas un pretrunā ar vairākām citām prasībām. Uzņēmums uzskatīja, ka tādā veidā tiek ierobežota konkurence un samazināts iespējamais dalībnieku skaits. Taču IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija nav konstatējusi, ka LVC būtu pieļāvuši kādus iepirkuma procedūras pārkāpumus.
Iesniegumu izskatīšanas komisija atļāvusi LVC turpināt iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu konkursa procedūrā ar sarunām "Publiskās-privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9-25,0 kilometra (Ķekavas apvedceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu" un atstāt spēkā nolikumā iekļautās prasības.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likumam lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ķekavas apvedceļa iepirkumā piedāvājumus iesnieguši pieci pretendenti - "China Machinery Engineering Corporation", "Cocessoc 371", personu apvienība "Containes un Igate", personu apvienība "Kekava ABT" un konsorcijs "KTC Ķekavas projekts".
LVC paredz, ka Ķekavas apvedceļa būvniecībai un projektēšanai nepieciešamie kapitālieguldījumi būs no 80 līdz 100 miljoniem eiro (izmaksas rēķinātas 2017.gada cenās). Projekta izmaksās ietilps kapitālieguldījumi, procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla izmantošanu, uzturēšanas izmaksas 20 gadu periodā un seguma atjaunošanas izmaksas 20 gadu periodā. Pirms publiskās-privātās partnerības līguma parakstīšanas gala lēmums būs jāpieņem Ministru kabinetam. Pārāk augstas cenas gadījumā līgums var arī netikt noslēgts.
Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanas priekšdarbi sākās 2016.gada martā. Līdz 2018.gada novembrim projekta īstenošanai nepieciešamo zemju atsavināšana veikta 93% apmērā.
Bauskas šosejas (E67/A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī. Satiksmes intensitāte tur ir ap 17 000 transporta vienību diennaktī, turklāt šis ceļa posms šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Lielākā satiksmes intensitāte valstī ir ap Rīgu, tāpēc visi Rīgā ienākošie ceļi no Ventspils (A10), Daugavpils (A6), Tallinas (A1), Jelgavas (A8) ir ar vairākām braukšanas joslām katrā virzienā. Bauskas šoseja (A7) ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Ķekavas apvedceļš sāksies pie Rīgas robežas līdz pieslēgumam pie autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle). No kopumā 17,5 kilometru (km) garā apvedceļa trases 11,45 km būs divu brauktuvju ceļš ar četrām joslām. Uz apvedceļa būs četri divlīmeņa satiksmes mezgli, četri tuneļi, viens tilts, septiņi rotācijas apļi, papildu 16,2 km paralēlie ceļi, drošības barjeras, prettrokšņa siena, kā arī dažādi satiksmes organizācijas līdzekļi un papildu būves. Ķekavas apvedceļu ekspluatācijā plānots nodot līdz 2023.gada beigām.
LVC ir parakstījuši līgumu ar "Deloitte Latvia" par juridisko un finanšu konsultāciju sniegšanu privātās un publiskās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" īstenošanai. Līguma summa par konsultācijas darbiem ir 1,131 miljons eiro. Konsultācijas sniegs konsultantu komanda ar starptautisku pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā, "Deloitte Latvia" piesaistīs arī konsultantus no "Deloitte Financial Advisory" (Dānija), "Deloitte CVBA" (Beļģija), kā arī "Laga CVBA" (Beļģija).
