"Igate" pauž aizdomas par "kādu personu" ieinteresētību robežjoslas izbūves kavēšanā
Rīga, 17.sept., LETA. SIA "Ceļu būves sabiedrībai "Igate" ("Igate") ir aizdomas, ka patlaban Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā izmeklēšanā ir ieinteresētas kādas personas, kuras vēlas kavēt valsts robežjoslas izbūvi un kopumā traucēt uzņēmuma darbu, otrdien preses konferencē sacīja "Igates" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns un viņa advokāts Āris Bočs.
"IDB vadās no kādiem iegūtiem materiāliem un pieņēmumiem. Mūsuprāt, tie ir balstīti uz vienpusēji iesniegtiem materiāliem un neatspoguļo objektīvo realitāti. No uzņēmuma puses ir pamatotas aizdomas, ka tajā ir kāds ieinteresēts, lai robežai nepieciešamās infrastruktūras izbūve nenotiktu tik ātri, vai tādā kvalitātē, kāda nepieciešama," sacīja Bočs.
Peilāns norādīja, ka robežas izbūves laikā ir jūtami samazinājies robežas pārkāpēju skaits. "Varbūt, ka kādam ir interese, lai robežsardze nevarētu kvalitatīvi veikt savus pienākumus," sacīja "Igates" vadītājs.
Peilāns arī norādīja, ka viņam ir aizdomas par ieinteresētību Ķekavas apvedceļa publiskās-privātās partnerības projektā. Peilāns norādīja, ka "Igate" kopā ar Spānijas partneri ir viens no pretendentiem šajā iepirkumā.
Tomēr ne Peilāns, ne Bočs neatklāja, par kādām personām ir runa un kāda varētu būt viņu ieinteresētība. "Igates" pārstāvis Jānis Stundiņš preses konferencē pieļāva, ka "šī jezga izdevīga kādam, kas nodarbojas ar nelegālo imigrantu kontrabandu".
Tāpat Bočs norādīja, ka patlaban neatklās, kādi drošības līdzekļi ir piemēroti "Igates" amatpersonām.
Jau ziņots, ka Iekšējā drošības biroja (IDB) 3.septembrī līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" ("Igate") darbiniekus, tostarp valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu.
2015.gadā VRS noslēdza ar SIA "Ceļu būvniecības sabiedrību "Igate" vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.
