Interjera tekstilijas
Audumu plašais klāsts var šķist mulsinošs, tomēr atlases process var sagādāt daudz prieka, un pat pavisam nelielas izmaiņas gluži vai pārvērš telpu.
Faktūra
Tekstilijas ir svarīga sastāvdaļa jebkurā interjerā. Tās ir nepieciešams papildinājums cietām konstrukcijas elementu virsmām - akmenim, ķieģelim, kokam un stiklam. Izvēloties pareizo audumu, iespējams mainīt interjera noskaņu gammu un radīt faktūru kontrastus.
Nelīdzeni audumi. Pūkaini, nelīdzeni, blīvi audumi, piemēram, mākslīgās kažokādas, filcs, tvīds, šenijs un velvets, interjeram piešķir siltumu un labi iederas minimālisma stilā. Vismīkstākās dabiskās šķiedras, piemēram, angora un kašmirs, rada greznības iespaidu, taču arī lētāki audumi - kokvilna, adījumi vai flanelis un poliestera flīss - var būt tikpat silti un fakturāli.
Gludi audumi. Spīdīgus, atstarojošus audumus un plānus, caurspīdīgus materiālus var izmantot, lai radītu vēsus jutekliskus kontrastus ar citiem audumiem un materiāliem. Atlasu, organzu, taftu, merserizētu kokvilnu, pulētu ādu, neilonu un virkni mākslīgi radītu audumu izmanto gan atsevišķiem akcentiem, uzsverot kontrastējošus, matētus audumus, gan daudz un bagātīgi vienus pašus.
Krāsa
Pēc tam, kad izvēlēta auduma faktūra, ir rūpīgi jāapsver, kādos toņos mājoklis iekārtojams. Iespējams, krāsa ir galvenais elements, kas piešķir interjeram raksturu un veido noskaņu - vai nu ar mierīgiem un neitrāliem, vai košiem un intensīviem toņiem.
Neitrālie toņi. Vismierīgākās un neuzkrītošākās krāsas ir neitrālas. Tieši klusinātie toņi - krēmkrāsa un pelēkais, bēšs un pelēkbrūns - rada mierīgu, drošu fonu gandrīz jebkurai dekoratīvajai shēmai. Neitrālie toņi var būt garlaicīgi, ja netiek atsvaidzināti ar spoži baltiem akcentiem un/vai tīrām krāsām tādos aksesuāros kā, piemēram, spilveni un pārklāji vai krāsaina josla gar aizkaru malu.
Košas krāsas. Audumi un tekstilijas košos, piesātinātos toņos ir dzīvīgi un rosinoši. Košas krāsas var izmantot nelielos laukumos it kā nevērīgam iespaidam, piemēram, viens spilgti sarkans polsterēts krēsls, vai lielākos laukumos spēcīgākam efektam - piemēram, augsti logi ar koši zaļiem aizkariem un ar spoži zilu sienu fona. Pirms izmantojat kādu košu krāsu, pārbaudiet, kāda ir tās noturība pret gaismu un mazgāšanu.
Tumšas krāsas. Tumšie toņi ir smagi un vīrišķīgi. Ja tumšās krāsas vienas pašas vai kopā ar neitrālajiem toņiem vai košām krāsām pārdomāti izmanto aizkaros un pārklājos, ar tām var panākt dramatisku efektu. Tāpat kā uz neitrālu toņu audumiem, arī uz tumšajiem redzams katrs puteklītis, tāpēc tie nav īpaši praktiski. Visiem audumiem pārbaudiet krāsas noturību.
Mēbeļdrānas
Vislielākā slodze mājās ir jāiztur audumiem, ar ko parasti tapsēti krēsli un dīvāni. Labas mēbeļdrānas ir gobelēnveida audumi (smags, rievoti austs audums); velvets, žakards, uzvalku audumi un citi blīvi vilnas audumi; lina un kokvilnas sajaukums; mokete (audums, kas līdzīgs velvetam, bet ar necirptu plūksnu); damasts un brokāts (grezni, rakstā austi audumi). Dažiem audumiem nav pietiekami izturīgu šķiedru vai struktūras, lai izturētu ilgstošu slodzi.
Kopšana un tīrīšana
Lai audumus uzturētu tīrus un tie labi izskatītos, jāizmanto dažādi kopšanas paņēmieni.
Parasti mīkstās mēbeles tīra ar putekļusūcēju, taču reizēm tas nav gana efektīvi. Lai rūpīgi notīrītu visus putekļus, var izmantot marles gabalu, kas izmērcēts sāls šķīdumā (viena karote sāls uz litru ūdens, marli atstāt uz 5-7 minūtēm, pēc tam labi nosusināt). Ar šo paņēmienu iespējams ne tikai audumu iztīrīt, bet arī atsvaidzināt tā krāsu, padarot to košāku.
Velūra un samta audumus ar putekļusūcēju tīrīt nav ieteicams – šādi tos var sabojāt. Šeit noder sens paņēmiens – ņemiet lielu audumu, kas izmērcēts etiķa-sāls šķīdumā (divas karotes etiķa un sāls uz litru ūdens), uzklājiet to uz mēbeles virsmas un pēc tam sitiet putekļus ārā. Atkarībā no traipa lieluma, noskalojiet audumu un vēlreiz samērcējiet šķīdumā. Tiklīdz audums vairs nesmērēsies, traips būs iztīrīts.
Nelielus traipus var iztīrīt ar siltu ziepju šķīdumu. Iemērcējiet tajā kokvilnas salveti un noslaukiet mēbeles vienā virzienā.
Daudzi grezni audumi, kā arī plūksnainie materiāli parasti jātīra ķīmiskajā tīrītavā, lai gan plūksnainos reizēm pietiek tikai izsūkt ar putekļusūcēju. Daži audumi, piemēram, lins, mazgājot sarausies, tāpēc tie jāmazgā pirms šūšanas. Daudziem mazgājamiem audumiem nepieciešama gludināšana - ja viens stīvais, burzītais efekts nav tas, ko vēlaties iegūt. Oderētas žalūzijas un aizkari, visticamāk, būs jātīra ķīmiskajā tīrītavā, jo tajos izmantoti vairāki audumi ar dažādām īpašībām. Izvēloties audumu, izjautājiet pārdevēju par tā tīrīšanu; ja šaubāties, paņemiet nelielu gabaliņu, lai pārbaudītu. Pirms likšanas ūdenī nogrieziet auduma gabaliņu, lai varētu salīdzināt krāsas toni pirms un pēc mazgāšanas, kā arī izmēriet mazgājamo gabalu, lai pārbaudītu, vai tas nebūs sarāvies.
Tīrot ikvienu audumu, ir nepieciešams ņemt vērā materiāla veidu. Ieteicams izvēlēties speciālos mēbeļu kopšanas līdzekļus, kas iztīra traipus un audumu nebojā. Parasti tos saputo līdz putām un tad uzklāj uz mēbelēm. Kad putas izžūst, audumu vēl reiz var iztīrīt ar putekļu sūcēju.
Terenss Konrans. Mūsdienīgs mājoklis.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors wonderlane
