Irklis: "NordBalt" starpsavienojums var motivēt skandināvus tirgot elektrību Latvijā
Šogad darbību sākušais Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojums "NordBalt" var motivēt skandināvus tirgot elektrību Latvijā, intervijā aģentūrai LETA atzina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.
Irklis pirmo gadu, kopš Latvijas mājsaimniecības elektroenerģiju pērk brīvajā tirgū, vērtē pozitīvi, uzsverot, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana notika mierīgi.
"Sabiedrība bija pietiekami informēta, kā arī klienti varēja nereaģēt uz izmaiņām, bet turpināt saņemt pakalpojumu par universālā pakalpojuma cenu. Kopumā process lietotājiem bija ērts. Tajā pašā laikā redzam, ka lietotāji nav bijuši aktīvi, jo viņi neinteresējās par iespējām ietaupīt. Pozitīvi, ka tirgotāju piedāvājumi sāk atšķirties, taču negatīvi ir tas, ka Latvijā nekur nav redzama tirgotāju reklāma par viņu piedāvājumu, turpretī Igaunijā tirgotāji šādi uzrunā klientus," stāstīja regulatora vadītājs.
Irklis norādīja, ka diemžēl tādi tirgotāji kā SIA "Enefit" un SIA "Inter Rao Latvija", kas ir aktīvi tirgotāji juridisko klientu segmentā, ir pasīvi un neraugās uz mājsaimniecību segmentu. Tajā pašā laikā, viņa vērtējumā, konkurence mājsaimniecību segmentā var palielināties.
"Nav izslēgts, ka Latvijā varētu parādīties jauni pieredzes bagāti spēlētāji. Piemēram, "NordBalt" darbība varētu radīt interesi Skandināvijas valstu tirgotājiem ienākt Latvijā," uzskata Irklis.
Tajā pašā laikā SPRK vadītājs atzīst, ka tirgotāju piedāvātās elektroenerģijas cenu atšķirības ir pārāk mazas, tāpēc katram tirgotājam, līdzīgi kā tas ir degvielas tirdzniecības nozarē, ir jādomā, kā piesaistīt klientus. "Arī turpmāk elektrības cenas būtiski neatšķirsies un tirgotāji klientus varēs piesaistīt ar interesantākiem piedāvājumiem, klientu apkalpošanu utt.," pauda SPRK vadītājs.
Vērtējot elektrības cenu vairumtirdzniecības tendences, Irklis atzina, ka cenu atšķirība starp Zviedriju un Baltijas valstīm pastāv, bet ar "NordBalt" darbību tā ir ievērojami sarukusi.
"Ja agrāk Latvijā un Igaunijā bija ievērojama elektroenerģijas cenu starpība, tad ar "NordBalt" darbības sākšanu elektrības cenas ir izlīdzinājušās. Kopumā elektrības cena ir jūtami samazinājusies, arī šogad var rēķināties ar ievērojami zemākām elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām, ko izjutīs arī lietotāji. Tiesa, tūlītēju cenu samazinājumu izjūt tie patērētāji, kas izvēlējušies elektrību pirkt par biržas cenu. Iespējams, elektrības cena var pieaugt vasarā un rudens sākumā, kad tiek veikti pārvades līniju uzturēšanas darbi, bet kopumā visa gada garumā cena būs krietni zemāka nekā iepriekšējos gadus," uzsvēra regulatora padomes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka februāra vidū Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojuma "NordBalt" testēšana sekmīgi pabeigta un sākta elektroenerģijas tirdzniecība, ar elektroenerģijas biržas "Nord Pool" starpniecību paziņojusi Lietuvas elektropārvades sistēmu operatore "Litgrid".
453 kilometrus garais kabelis "NordBalt", kas izmaksājis 550 miljonus eiro, pāri jūrai un sauszemei tika vilkts pusotru gadu un pabeigts pērn novembrī. Pagājušā gada nogalē "NordBalt" testēšanas darbi tika apturēti saistībā ar ugunsgrēku netālu no Nībru apakšstacijas Zviedrijā, bet janvārī tie atkal atsākās. Pagājušās nedēļas sākumā kabelis tika izmēģināts maksimālās jaudas režīmā, elektroenerģiju laižot no Lietuvas uz Zviedriju un pēc tam pretējā virzienā.
LETA
Foto: STOCK.XCHNG.
