6. Irmas viesu namiņa sērija. Jau 10 gadus ceļam!
Jau tad, kad vīrs ar striķi novilka līniju, kur rakt bedri pamatiem, bija skaidrs, ka līdzekļu celtniecības materiāliem nebūs un nāksies izmantot viss, kas, kā saka, mētājas pa zemi. No padomju laikiem bija palikušas sarkanas māla trubas ar tukšu vidu. Tās mums bija kaudzēm - tikai aizņēma lielu platību zemes. Vīrs nolēma tās sadrupināt un sabērt pamatu formās. Arī formas taisījām paši, lējām pašu sagatavoto cementa javu (mums bija javas pagatavošanas aparāts). Kad pamati bija gatavi un jau izžuvuši, varējām pāriet pie celtniecības nākamās kārtas. Sākumā uztaisīja brusas namiņa koka konstrukcijai, vēlāk tās uzslēja augšā. Tad pamazām tapa no koka un OSB plātnēm mājiņas karkass. Kad vairs nebija, ar ko samaksāt darbiniekiem, būvniecība iestiga. Bet namiņu vēl tikai sāka celt! Palika ļoti daudz darbu līdz pilnībā gatavai mājai - jumts, jumta segums, logi, durvis, lievenis, ārējā apdare, žogs, iekšpuse - un tā tālāk. Lielākoties visi darbi tika veikti, kad vīram bija brīvs brīdis no pamatdarba. Bet tādu brīžu ne cik daudz nebija. Cilvēks jau arī nav mašīna un kaut kad ir jāatpūšas. Taču, no otras puses, bija vēlēšanās ātrāk to būdu dabūt gatavu, lai jau varētu pamazām sākt atgūt ieguldītos līdzekļus. Ja būtu līdzekļi, mājiņa, iespējams, būtu sanākusi kvalitatīvāka (izmantoto celtniecības materiālu ziņā), būtu pabeigta daudz ātrāk. Taču tagad, atceroties, kādi iedzīvotāji tajā mitinājās pēc uzcelšanas, varbūt arī labi, ka bija tā, kā bija... Būda ir uzcelta praktiski no tiem materiāliem, kādi jau kaut kad bija nopirkti ģimenes mājas būvniecībai, bet netika izmantoti. Tie bija nostāvējušies, palikuši nemoderni, tomēr lietojami. Tos sanāca pielāgot, pārtaisīt par mājiņai derīgiem. Nepalika neizmantota neviena būvdetaļa, kas kaut nedaudz derēja. Ne velti mums tik lielas platības pie mājas ir aizņemtas ar dažādām būvēm, kurās atrodas dažāda aparatūra, tehnika, kas noderēja celtniecībā. Redzot to visu celtniecību – kā namiņš tapa, kā stāvēja dīkā, kādi materiāli pielietoti, kas no tā visa sanāca, sapratu, ka uz tādu māju gan negribu pārcelties. Rezultāts neatbilda manām cerībām. Plānojumā likās, ka būda ir liela – varbūt arī veikalam būtu pietiekama, taču ne manas ģimenes dzīvošanai. Maza virtuvīte, istabiņa, koridoriņš un labierīcības. No lielas mājas pārvākties tādā? Nu nē! Nolēmu gaidīt labākus laikus, kad sāks celt otru namiņa daļu, bet tad jau noteikti pēc mana prāta. Esmu pārliecināta, ka tā būs daudz labāka un es gribēšu tajā dzīvot.
