7. Irmas viesu namiņa sērija. Īrnieka meklējumos
Par mājiņu jāsaka godīgi – es tādā noteikti negribētu dzīvot, tāpēc arī pārāk lielas cerības uz to, ka atradīsies kāds īrnieks, neliku. Tomēr zvani sāka nākt aumaļām, vīrs tik spēja celt klausuli, plānot tikšanās, sagaidīt īrniekus un izrādīt mājiņu. Man ir iedibināti vairāki principi, pēc kuriem izvēlos īrniekus. Pirmkārt, tai ir jābūt ģimenei, kurā ir sieviete, jo tad ir garantija, ka mājās vienmēr būs kārtība. Īrnieks var būt arī vīrietis-vientuļnieks, jo tādiem parasti arī patīk dzīvot tīrībā. Nekādā gadījumā negribēju laist mājiņā strādniekus (celtniekus), kaut gan tie bija paši pirmie, kas pieteicās un pat solīja vairāk, nekā prasījām, tomēr, zinot viņu dzīves veidu – pīpēšanu, dzeršanu, uzdzīvi, pat bez liekas domāšanas atteicām. Kādi tik cilvēki pie mums nebija atbraukuši, taču iezīmējās zināma tendence – mājvietu pārsvarā meklēja jaunieši, jaundibinātas ģimenes un vidēja gadagājuma vienpatņi. Visbiežāk atbraukušo potenciālo īrnieku sejās bija manāma zināma nepatika pret to, ko viņi redzēja, jo laikam bija gaidījuši pavisam ko citu. Mēs ar nodomu reklāmā fotogrāfiju nelikām, vien mājvietas aprakstu – zinājām, ka tādēļ puse gribētāju varētu uzreiz atkrist. Tomēr īstais īrnieks nebija jagaida ilgi – nepagāja pat nedēļa, kopš ieliktā sludinājuma, kad mājiņā ievācās tās pirmais iemītnieks. Kā mēs pirms mājas nodošanas to pucējām – šrubējām, pulējām un berzēt berzējām – centāmies no visiem spēkiem! Saprotu, ka nav karaļu apartamenti, tomēr mans noteikums – tīrība un sakoptība. Un, ja tā valda mājās, tad arī lētākai dzīves vietai nav ne vainas. Otrs svarīgs punkts – līgums, ko sastādījām paši, akcentējot īres maksas datumu un vēl šādus tādus kopāsadzīvošana apektus, tomēr savlaicīga maksāšana bija galvenais, kāpēc šādu papīru izveidojām. Esam dzirdējuši daudzumdaudz stāstu par īrniekiem, kas padzīvo uz saimnieku rēķina un aizlaižas nesamaksājuši. Šādus gadījumus pacentāmies novērst uzreiz.
