Iznācis žurnāla “Būvinženieris” 101. numurs

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" decembra izdevums Nr. 101.

2024. gada decembra žurnālā "Būvinženieris" Nr. 101 lasi:

Aktualitātes

Straujāk augošie būvniecības uzņēmumi

Lursoft IT analizē, kuri būvniecības uzņēmumi pēdējos gados uzrādījuši straujāko izaugsmi, kā arī pēta, kuri bijuši straujāk augošie nozares uzņēmumi reģionos. 100 straujāk augošie būvniecības uzņēmumi sarakstā sarindoti pēc lielākā apgrozījuma pieauguma trīs gadu periodā, sākot no 2021. gada. 100 straujāk augošo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza 499,34 miljonus eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 60,04 miljonus eiro. Kopš 2021. gada šo uzņēmumu kopējais apgrozījums teju trīskāršojies.

Ceļu būves jomai noderētu grozījumi

Ceļu būvniecības jomā projektē un būvē projekta realizācijas metode nozarei nav sveša kopš 2000. gadu vidus, kad Latvijā pēc šīs metodes realizēti vairāki projekti. Pašlaik galvenais jautājums – vai ceļu būves uzņēmumi ir gatavi projektē un būvē metodei? Proti, ja pieņemam, ka turpmāk publiskie pasūtītāji izvēlēsies šo metodi kā saprātīgu attiecībā pret risku pārvaldību un atbildību sadalījumu, tad skaidrs, ka ceļu būves uzņēmumiem būs jāpārstrukturē sava darbība, papildinot štatu ar nepieciešamajiem inženieriem projektēšanas nodrošināšanai. Tā būs visnotaļ būtiska atšķirība, salīdzinot ar līdzšinējo praksi, kad neregulārai minētās metodes izmantošanai būvniekiem nav saprātīgi štatā uzturēt nepieciešamos inženierus.

Personība

Ar pārliecību, ka ceļš ir pareizs

Mihails Peščinskis pēc kolēģu vērtējuma ir izcils projektu vadītājs – zinošs, ar profesionāļa erudīciju, pārliecinošām vadītāja prasmēm un lielisku komunikācijas spēju. Tam ciešs apliecinājums ir Mihailam piešķirtā Būvindustrijas lielā balva Pamatakmens kategorijā Gada projektu vadītājs 2023. Mihails ir inženieris pēc sūtības un aicinājuma. Patlaban viņš apsver ideju par paša veidotu uzņēmumu, kas, iespējams, ar labu sadarbības partneru atbalstu varētu tikt īstenota drīzā nākotnē. Sarunā ar Būvinženieri Mihails stāsta par savu izaugsmi, vadības filozofiju un uzkrāto pieredzi, kā efektīvi vadīt gan projektus, gan komandu.

Jaudīgi, jēgpilni un vizuāli

Būvindustrijas lielās balvas laureāts nominācijā Gada students, maģistrs 2023, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes (tagad – RTU Arhitektūras un dizaina institūts) absolvents Dāvis Jansons savu karjeru sācis mērķtiecīgi, jau agrā vecumā nojaušot, ka tas ir viņa virziens. Studiju laikā viņā tika augstu novērtēta mērķtiecība un darbaspējas, kas kulminējās maģistra darbā, aplūkojot ilgtspējīga betona izmantošanu arhitektūrā ar praktiskā projekta izstrādi Čiekurkalnā, radošā kvartāla Kombināts Māksla teritorijā projektējot Latvijas Tēlniecības muzeju. Ar šo daudzpusīgo, jauno arhitektu saruna rit par dažādām nozarēm, atklājot, ka talantīgi cilvēki ir talantīgi it visā, kam pieskaras, un robežas rodas tikai jēgas meklējumos.

Būve

Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma mūsdienīgais vēsturiskums

Kuldīgas šarmantajā vecpilsētā atdzimusi vēl viena vēsturiska ēka – kādreizējā slimnīca Kalpaka ielā 1, kur mājvietu tagad radis Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums. Pārbūves laikā atjaunota esošā galvenā vēsturiskā ēka Kalpaka ielas pusē, pagalma pusē tai piebūvēti divi jauni apjomi, veiksmīgi apvienojot vēsturisko un mūsdienīgo. Tehnikuma ēka atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā Kuldīgas vecpilsētā. Ēka nebija izmantota kopš 2003. gada; tā bija daļēji sagruvusi, avārijas stāvoklī un pat bīstama, turklāt cietusi arī ugunsgrēkā. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību; būvdarbi tika realizēti trīs gadu laikā (2021.–2024. g.), un to kopējās izmaksas sasniedza nedaudz vairāk par 6,2 miljoniem eiro.  

Riga Makerspace – veiksmīgs papildinājums Miera ielas radošajam kvartālam

Pēc vērienīgas pārbūves un atjaunošanas jaunu dzīvi sākusi kādreizējā Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēka, pārtopot par prototipēšanas darbnīcu Riga Makerspace – vietu, kur jaunajiem dizaineriem un māksliniekiem radīt un attīstīt idejas. Projekts Riga Makerspace tika sākts 2017. gadā ar mērķi pārbūvēt vēsturisko Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēku par modernu prototipēšanas darbnīcu. Būvniecības gaitā atjaunota vēsturiskā ēka, saglabājot un restaurējot tās vērtīgās detaļas, kā arī piebūvēta jauna četrstāvu ēka ar nelielu piektā stāva izbūvi.

Projekta īstenošanas gaitā vēsturiskā ēka ieguvusi modernu izskatu, kas atbilst mūsdienīgām prasībām un vides estētikai. Savukārt jaunbūve izceļas ar kontrastējošu, lakonisku fasādi.

Koka būve

Koka ēku komplekss Latvijas Finiera kokaudzētavā Zābaki

Uzņēmuma Latvijas Finieris kokaudzētavas Zābaki esošās ēkas un siltumnīcas ir papildinājusi unikāla stādu uzglabāšanas būve un vairākas koka konstrukciju hibrīdbūves, veidojot funkcionāli dažādu ēku arhitektonisku kompozīciju pakalnā netālu no Gaujas Siguldas novadā. Pašlaik ēku būvapjomi ir realizēti pilnā apjomā, bet turpinās būvniecības un apdares darbi, lai objektu 2025. gadā nodotu ekspluatācijā. Kokaudzētavas un stādu ražotnes atrašanās vieta Gaujas Nacionālajā parkā liek uzņēmumam domāt ne vien par ražošanas jaudu palielināšanu un ilgtspējīgu ražošanas procesu, bet arī par kopējo kultūrainavu Nacionālajā parkā, realizējot koka konstrukciju būves kā laikmetīgu ainavas papildinājumu.

Standarti

BIM attīstība Latvijā. Izaicinājumi un ieguvumi

Šā gada novembrī tika publicēti apjomīgā pētījuma BIM Skaitīšana 2024 rezultāti, ko veica SIA "BIM Solutions" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un LVS un ar partneru VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un SIA "Citrus Solutions" atbalstu. Aptaujas mērķis bija novērtēt būvniecības nozares gatavību darbam digitālajā vidē un mūsu kopēji paveikto darbu BIM popularizēšanai un ienākšanai uzņēmumu darba procesos pēdējo piecu gadu laika. Vienlaikus bija interesanti paraudzīties, kā paveiktais darbs ietekmēja nozares uztveri par BIM un tās spēju pielāgoties BIM tehnoloģiju jaunākajām tendencēm. Īpaša nozīme šai aptaujai ir saistībā ar gaidāmajām normatīvā ietvara izmaiņām par BIM obligātu izmantošanu publisko pasūtītāju iepirkumos jaunu 3. grupas ēku būvniecībā no 2025. gada 1. janvāra. Tās padara pētījumu par nozīmīgu instrumentu, lai izvērtētu, kur mēs atrodamies un kāda ir mūsu gatavība startēt šādos projektos.

Energoefektivitāte

Rīgā top augstiem ilgtspējas standartiem atbilstošs datu centrs

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns Delska 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju; paredzams, ka tas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem datu centriem Baltijas reģionā. Jaunā datu centra celtniecībā tiek ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, un to ekspluatācijā plānots nodot 2025. gada vasaras beigās. Datu centrs tiek būvēts, izmantojot jaunākās un efektīvākās tehnoloģijas, lai varētu nodrošināt pieaugošās vajadzības pēc datu centru jaudām. Latvijā pašlaik ir tikai 19 ēkas, kurām ir LEED (Leadership in Energy and Environmental Design) sertifikācija, līdz ar to Delska datu centrs būs viena no retajām ēkām, kas saņems šo ilgtspējas un zaļo ēku sertifikāciju, apliecinot gan energoefektivitāti, gan draudzīgumu videi. LEED sertifikācijā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai būvniecībai, ekspluatācijai un uzturēšanai.

Ēku energoaudits: vakar, šodien, rīt jeb Kā vērtējam ēku energopatēriņu

Šo gadu laikā energosertifikācijas noteikumi ir vairākkārt papildināti un pilnveidoti. 2021. gada aprīlis atnesa arī jaunus, konceptuāli mainītus MK noteikumus Nr. 222 Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi. Tagad visi šie aprēķini jāveic, ievērojot visaptverošos EN ISO (Europaeische Norm/International Standartisation Organisation) standartus ēku energoefektivitātes jomā (to kopumā ir daudzi desmiti) un to nacionālos pielikumus, kas ļauj ievērot reģionālo specifiku un vienkāršoti fiksēt daudzus ar būvkonstrukcijām, ēku sistēmām un klimata atšķirībām saistītos parametrus. Piemēram, Latvijā ēku energoefektivitātes aprēķiniem var izvēlēties vai nu stundas (dinamisko), vai mēneša metodi. Stundas aprēķina pamatā ir energopatēriņa dinamikas analīze, kas detalizēti ievēro būvkonstrukciju siltuma inerci, apstākļu maiņu telpās, gan temperatūras un solārā starojuma maiņu ārējā vidē. Vienlaikus ES standarti paredz arī otru vienkāršāku iespēju – ēkas siltuma bilances aprēķinu var veikt ar mēneša metodi – enerģijas bilance tiek veidota, izmantojot vidējos mēneša rādītājus gan apkārtējā vidē, gan ēkas iekšpusē (piemēram, vidējā temperatūra, siltuma avoti).

Tehnoloģijas

Jaunā BKUS Neatliekamās medicīnas un Ambulatorā veselības centra ēka

Šā gada rudenī tika atklāta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīnas un Ambulatorā veselības centra jaunā ēka. Projekts ietvēra vecā korpusa demontāžu, četrstāvu ēkas jaunbūvi, labiekārtotu apkārtni, jaunas autostāvvietas un medicīniskās palīdzības dienesta transporta piebraukšanai paredzētās zonas. Sākot būvniecību, nācās risināt vērienīgu izaicinājumu, kas bija saistīts ar ārējo tīklu izbūvi. Šī bija viena no retajām reizēm, kad būvniecības darbus vajadzēja sākt tieši ar ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un citu ārējo tīklu ierīkošanu, kas bija nepieciešami gan esošo korpusu, gan jaunā korpusa turpmākās darbības nodrošināšanai. Pirms jaunās ēkas būvdarbu sākšanas slimnīcas teritorijā tika demontēts 21. korpuss un daļa no 20. korpusa. Šo korpusu demontāžas darbi tika plānoti, ne tikai ievērojot tehniskas nianses, lai demontāža notiktu droši un kontrolēti, bet arī pievēršot uzmanību būvgružu šķirošanai un apkārtējās teritorijas prasībām, kas var būt ļoti izaicinoši tādā vidē kā bērnu slimnīca.

Mantojums

No grausta līdz pērlei. Vēsturiskās Ēbelmuižas atjaunošana

Šoruden Ziepniekkalnā noslēgusies turpat vai pirms desmit gadiem sāktā vēsturiskās Ēbelmuižas rekonstrukcija. Muiža 19. gadsimtā bijusi populāra atpūtas vieta bagātākajiem un ievērojamākajiem Rīgas namniekiem. Ēka ir ne tikai vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, bet arī viens no savdabīgākajiem Pierīgas muižu paraugiem. Tādēļ atjaunošanas gaitā netrūka izaicinājumu. Rezultāts gan ir patiesi iespaidīgs. To gan atzīst eksperti, gan novērtē apkārtnes iedzīvotāji. "Tā kā ēka bija tikpat kā uz sabrukšanas robežas, tai vajadzēja mainīt visas ārsienas, tās pārmūrējot pilnībā," stāsta Mareks Mamajs, kura ģimene Ēbelmuižu iegādājās 2014. gadā un kura vadītās akciju sabiedrības Būvuzņēmums Restaurators meistari veica gandrīz visus atjaunošanas darbus. Protams, tika pieaicināti arī citi labi speciālisti atsevišķu darbu veikšanai. Mareks Mamajs uzskata, ka pēc rekonstrukcijas Ēbelmuiža atdzimusi kā vieta svinībām – pieņemšanu un citu saviesīgu pasākumu organizēšanai. Tāda, kāda tā bijusi 19. gadsimtā.

Foto: Publicitātes attēls

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!