Iznācis žurnāla "Būvinženieris" augusta numurs

Lasītājiem pieejams žurnāla "Būvinženieris" augusta izdevums.

Žurnāla augusta izdevumā Nr. 87 lasi:

Aktualitātes

Būvniecības nozares izaicinājums: straujais cenu kāpums un investoru piesardzība

Liels izaicinājums būvniecības nozarē ir straujais cenu kāpums un investoru piesardzība, kas liek pārskatīt plānus un apturēt atsevišķu projektu realizāciju. Diemžēl arī valsts pusē cenu kāpums rada grūtības realizēt projektus un, ja valsts budžeta plānā šogad bija plānots ļoti būtisks investīciju izdevumu pieaugums, tad šā gada pirmajos sešos mēnešos investīciju izdevumi budžetā ir sarukuši par 3%. Dzīties pakaļ izmaksu pieaugumam visos projektos, visticamāk, nav pareizi, jo tas var veicināt tālāku cenu kāpumu, taču, iespējams, straujais izmaksu kāpums ir apturējis pārāk daudzu projektu realizāciju.

Būvnozares pienesums valsts budžetam pērn nedaudz sarucis

Aizvadītajā gadā Latvijas uzņēmumi nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājuši vairāk nekā 8,2 miljardus eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā informācija. No tiem 230,03 miljonus eiro samaksājuši būvniecības nozarē reģistrētie uzņēmumi. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn būvniecības nozares samaksāto nodokļu apjoms samazinājies par 15,5 miljoniem eiro jeb par 6,3%. 37,6% no nozares kopējiem nodokļu maksājumiem 2021.gadā veidoja specializēto būvdarbu apakšnozarē, bet 35,1% ēku būvniecības apakšnozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu iemaksas.

Piekļūstamība kā pamatvērtība

Latvijā ik gadu pieaug personu ar invaliditāti īpatsvars sabiedrībā – no 8,6% 2014. gadā līdz 10,5 % 2022.gada sākumā –, un tie ir gan bērni, gan darbspējas vecuma cilvēki, gan seniori. Ietekmējošs faktors ir sabiedrības novecošanās kopumā, kas redzams cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugumā tieši vecuma grupā 65+. Tieši tādēļ jo īpaši jādomā par darbībām un pieņemtajiem lēmumiem, kas būtiski ietekmē vairāk nekā 10% no mūsu sabiedrības brīvi un bez šķēršļiem iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos. Nekad nav par biežu uzsvērt, ka vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšana nav vēlamība vai labās gribas izpausmes veids, bet gan absolūta nepieciešamība, kas ir jānodrošina dažādu jomu un nozaru ietvaros, garantējot pilnvērtīgu tiesību un brīvību nodrošināšanu un iekļaujošu vidi un sabiedrību kopumā.

Personība

Būt procesā no idejas līdz nodošanai ekspluatācijā

Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes Ventspils komunālā pārvalde projektu vadītājs Raido Blumbergs pērn kļuva par apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva laureātu, saņemot godpilno Gada projektu vadītāja titulu. Raido ir ventspilnieks un neslēpj lepnumu par savu piederību šai Kurzemes pilsētai. Viņa kā projektu vadītāja kontā 15 gadu periodā šai amatā ir sakrājies daudz lielu un pilsētai nozīmīgu realizētu objektu, kā divi Ventspils pilsētvidē nešaubīgi atpazīstamākie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēka, kā arī Zinātnes un inovāciju centrs Vizium.

Būvniecībā filozofijai nav vietas

Kad Māris Sīmanis kļuva par Būvindustrijas lielās balvas 2021 laureātu kategorijā Gada projektu vadītājs, viņa darba vieta bija SIA Skonto Plan Ltd. Kopš pavasara viņš ir projektu vadītājs citā uzņēmumā – SIA Forta Prefab. «Pārmaiņas notikušas, taču kolēģi tie paši vecie, pa kādam arī no Skonto Būve laikiem. Būvniecības nozare nav tik liela, cits citu zinām un visi pa šo tirgu vien burzāmies,» atklāj M. Sīmanis. Mierīgu sirdi pievērsies perspektīvajai modulārajai ražošanai un būvniecībai SIA Forta Prefab, jo viņa vadītais grandiozais projekts Kings Road Park Lielbritānijā ir nobeiguma stadijā.

Būve

Gandrīz kā ceļot laikā

Pēc apjomīgu restaurācijas un būvniecības darbu pabeigšanas apmeklētājiem atvērta viena no ievērojamākajām ēkām Liepājas vēsturiskajā apbūvē – 17.gadsimta beigās celtā koka ēka Kungu ielā 24, kas pazīstama kā Hoijeres kundzes krogs. Vēsturiskais nams ietilpst Kungu ielas apbūvē, kas šodien ir mūsdienīga kultūras telpa ar plašu kultūras norišu piedāvājumu. Te atrodas vairākas 17.gadsimtā celtas koka ēkas, kas ir unikāls līdz mūsdienām saglabājies koka arhitektūras mantojums. Kompleksā ietilpst Hoijeres kundzes krogs, folkloras centrs Namīns (bijusī saimniecības ēka, 17.gs. beigas), Jauniešu māja (bijusī saimniecības ēka, 17.gs. beigas, autentiskās konstrukcijas saglabājušās minimāli), pāris saimniecības ēkas, uzbūvētas 20.gadsimta 2.pusē, un plašs pagalms sarīkojumu organizēšanai.

Sarkandaugavas pārvads ātrākai un drošākai satiksmei

Nobeigumam tuvojas darbi pie viena no pēdējo gadu lielākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem Rīgā – nepilnu kilometru garā Sarkandaugavas pārvada pār dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga–Skulte ar pieslēgumiem pie Viestura prospekta un Tvaika ielas. Plānots, ka jaunais pārvads būtiski uzlabos satiksmes plūsmu maģistrālajās ielās Sarkandaugavas apkārtnē, samazinot sastrēgumus, kā arī dos iespēju novirzīt kravas transporta tranzītu no vietējām ielām. Projekta īstenošanas gaitā izbūvēts pārvads, tā pievedceļi un sakārtotas inženierkomunikācijas. Ieviesti būtiski uzlabojumi gājējiem un velobraucējiem – izbūvēts tunelis zem sliežu ceļa un ierīkots veloceliņš no Tvaika ielas līdz dzelzceļa stacijai Mangaļi.

Koka būve

Koka konstrukcijas biroju ēkās

Izvēlēties koka konstrukcijas biroja ēkas būvniecībai nav tipiski ne Latvijā, ne pasaulē, tomēr arvien biežāk tā ir viena no izvēlēm, ja tiek domāts ilgtermiņā. Līdzīgi kā citu funkciju publiskajās ēkās, arī, būvējot biroju, koka izvēle ir mērķtiecīga. Tas var būt kāds impulss vai tieši pretēji – gadu gaitā nobriedis lēmums –, kura realizēšanai piemērotākais ir tieši koks, izmantojot visas koka priekšrocības konstrukcijās, apdarē vai interjerā. Biroju ēkas no koka konstrukcijām ir izvēlējušies būvēt uzņēmumi, kas paši tās ražo vai ir saistīti ar kokrūpniecības vai mežsaimniecības nozari. Vairākas ēkas saviem klientu apkalpošanas centriem no koka konstrukcijām ir realizējis uzņēmums Latvijas valsts meži. Savu vienstāva biroju Jelgavas rajonā no pašu ražotām līmētā koka konstrukcijām uzbūvējis ZAZA TIMBER. Savukārt Gulbenes rajona Lizumā šobrīd tiek būvēts Baltijā modernākā kokapstrādes uzņēmuma Avoti SWF birojs divos stāvos.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Virzība uz enerģētisko neatkarību

Ogres Centrālās bibliotēkas ēkas kopējā platība sasniedz gandrīz 2400 kvadrātmetru, tās nesošā konstrukcija būvēta no līmētu koku un siju karkasa, nesošās sienas no krusteniski līmētiem koka paneļiem, savukārt starpstāvu pārsegums – no līmētiem koka paneļiem. Ņemot vērā augošās energoresursu cenas, kā arī, lai iedrošinātu sabiedrību raudzīties energoefektīvu un atjaunojumu energoapgādes risinājumu virzienā, 2017.gadā Ogres novada pašvaldība pieņēma lēmumu atteikties no esošās bibliotēkas ēkas renovācijas projekta un izstrādāt Centrālās bibliotēkas jaunbūves projektu, ietverot  tobrīd modernākos risinājumus, kas ļautu ēku padarīt par vienu no lielākajām nulles enerģijas patēriņa ēkām pasaulē, kas savukārt nozīmē siltumenerģijas patēriņu līdz 14 kWh/m2 gadā.

Infrastruktūra

Rail Baltica mobilitātes punkti – reģionu attīstībai

Rail Baltica reģionālo staciju izveide ir pirmais solis reģionālo mobilitātes punktu veidošanas procesā. Šajos mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – reģionālās un pilsētas nozīmes sabiedriskais transports, privātās automašīnas, t.sk., elektroauto, kā arī mikromobilitātes rīki (skrejriteņi, velosipēdi u.c.). Rail Baltica reģionālajās stacijās atradīsies visi nepieciešamie reģionālās stacijas elementi – savienojumi ar tuvējiem autoceļiem vai citu transporta infrastruktūru, stāvvietas, staciju ēkas, piekļuves risinājumi pasažieriem, piemēram, gājēju ietves, tuneļi vai pārvadi, platformas un cita saistītā infrastruktūra.

Mantojums

Labā krasta tirgus laukumi

Par Vidzemes tirgu Aleksandra tirgu pārdēvēja 1924.gadā. Interesanti, bet mūsdienās bieži Vidzemes tirgus un Matīsa tirgus nosaukumi tiek lietoti kā sinonīmi. Tomēr pašos pirmsākumos tie bija divi dažādi tirgus laukumi. Matīsa tirgus vieta meklējama divus kvartālus tālāk, vietā, kur šodien atrodas veikala Bērnu pasaule ēka. 1924.gadā te atklāja Matīsa tirgu tirdzniecībai ar malku un augļiem. Līdz 1940.gadam te darbojās kādam Joselim Pasternakam piederošais Matīsa malkas placis.

Abonē drukāto un elektronisko "Būvinženieri":

• www.buvinzenierusavieniba.lv, 
• rakstot e-pastu buvinzenieris@blbs.lv,
• www.abone.lv,
• vai pērc žurnālu Preses servisa tirdzniecības vietās!