Izskatīšanai valdībā virza noteikumus par energoefektivitātes nodevu
Ministru kabineta komiteja šodien sēdē nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos noteikumus par energoefektivitātes nodevu.
Energoefektivitātes nodeva būs 7% apmērā no iepriekšējā kalendārā mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot "Eurostat" publicēto vidējo pirmā un otrā pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.
Energoefektivitātes nodevas maksātājs ir komersants, kas uzskatāms par lielo elektroenerģijas patērētāju, kuram elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā un kam nav iespējams ieviest energoauditu vai energopārvaldības sistēmu efektīvai energoresursu izmantošanai un realizēt energoresursu ietaupījumu.
Balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētījumu, EM pieņem, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanas minimālās izmaksas ir 3500 eiro vienam mazajam un vidējam uzņēmumam, bet lielajiem uzņēmumiem - vidēji 10 000 eiro.
Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā atbilstoši sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Ziņošanas kārtību par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem reglamentē atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka var ieskaitīt tos enerģijas ietaupījumus, kas iegūti pēc 2014.gada 1.janvāra un par iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem ir jāziņo trīs gadus pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu vai projekta īstenošanas. Tāpat minētajā noteikumu projektā noteikts, ka par iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem ir jāziņo trīs gadus pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu vai projekta īstenošanas.
"Tādējādi arī gadījumā, ja nākamajā gadā uzņēmuma elektroenerģijas patēriņš ir mazāks nekā 500 Mwh, ziņošanas par iegūtajiem enerģijas ietaupījumiem pienākums saglabājas," skaidro EM.
Lai nodrošinātu savlaicīgu Energoefektivitātes likumā noteikto prasību izpildi, noteikumu projektā paredzēts, ka EM nosūta atgādinājumu visiem lielajiem elektroenerģijas patērētājam par tam attiecīgo pienākumu.
Tāpat noteikumu projektā tiek konkretizēts brīdis, no kura tiek sākta energoefektivitātes nodevas piemērošana komersantam, kas ieguvis lielā elektroenerģijas patērētāja statusu atbilstoši Energoefektivitātes likumā noteiktajai lielā elektroenerģijas patērētāja definīcijai.
Pēc lēmuma par energoefektivitātes nodevas piemērošanu saņemšanas, komersants veic nodevas nomaksu noteiktajā termiņā lēmumā norādītajā apmērā. Ja komersants nav veicis nodevas nomaksu noteiktajā termiņā, par nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05% par katru nokavēto dienu.
Lēmumu par energoefektivitātes nodevas piemērošanu komersantam ir tiesības pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ar valsts nodevas noteikšanu plānots novērst nevienlīdzīgas situācijas iespējamību starp tiem komersantiem, kas ir ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu, un komersantiem, kas to nav izdarījuši. Turklāt fakts, ka ir samaksāta valsts nodeva, nenozīmē, ka komersantam turpmāk nebūs jāpilda nosacījumi. Valsts nodevas noteikšanas būtība nav aizstāt energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanu ar valsts nodevas maksājumu, bet gan stimulēt komersantus energoresursu efektīvākai izmantošanai un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanai.
Minētā nodeva ir uzskatāma par energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles instrumentu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā valstij noteiktā mērķa sasniegšanai, proti, ietaupīt 9896 gigavatstundas enerģijas galapatēriņa sektoros periodā no 2014. līdz 2020.gadam.
Veicot provizoriskus aprēķinus, prognozējams, ka kopējie ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas varētu būt aptuveni 553 140 eiro 2018.gadā, no kura tiek noteikts pienākums komersantam maksāt nodevu, attiecīgi 2019.gadā plānotie ieņēmumi varētu būt 2 520 000 eiro apmērā, bet 2020.gadā - 1 449 000 eiro.
LETA
2017.gada 23.janvārī
