Jau 3 mēnešus Latvijā ir apturēta jaunas būvniecības plānošana
Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas 2020. gada 4. novembrī nekustamo īpašumu attīstītājiem nav iespējams īstenot daudzu jaunu objektu būvniecību, jo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana ir atļauta tikai klātienē. Taču publiskā apspriešana ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē, tāpēc kavējas un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, tiek kavēta būvatļaujas saņemšana un būvniecības process. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tuvākajā laikā risinājumu nesola. Bet, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana, par ko arī ir atbildīga VARAM, ir atļauta neklātienes formātā jau kopš 2020. gada pavasara.
"Detālplānojumu un lokālplānojumu publiskā apspriešana Lietuvā un Igaunijā tiek organizēta attālināti, kamēr Latvijā tā ir aizliegta, jo obligāti jārīko sapulces klātienē. Tas ir nepamatots administratīvais šķērslis uz neparedzami ilgu laika periodu, kas tiešā veidā kavē simtiem miljonu eiro investīcijas nekustamo īpašumu attīstībā. Tādējādi arī tiek kavēta ne tikai pašu nekustamo īpašumu projektu īstenošana, bet arī ar tiem saistīto jauno darba vietu radīšana, plānoto preču un pakalpojumu eksports un citas biznesa ieceres, kas palīdzētu ekonomikai atgūties pēc pandēmijas. Mēs aicinām VARAM atļaut rīkot plānojumu publiskās apspriešanas sapulces attālināti," uzsver biedrības "Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Valsts Vienotās ģeotelpiskās informācijas portālā atrodamā informācija liecina, ka šobrīd šī tiesiskā regulējuma dēļ ir iesaldēti 46 teritorijas attīstības plānošanas dokumenti. Pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskā apspriešana nenotiek, jo tā atļauta tikai klātienē un turpināma ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Savukārt, ja lokālplānojumu un detālplānojumu publiskā apspriešana uzsākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, un sanāksme jau ir tikusi organizēta, tad publisko apspriešanu tomēr ir iespējams turpināt neklātienes formā jeb attālināti. Šeit ir būtiski piebilst, ka sanāksmes laikā sabiedrība tiek informēta par konkrēto plānošanas dokumentu un tā risinājumiem, bet tajā netiek pieņemti lēmumi. Publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu veic pašvaldības amatpersona vai darbinieks jau pēc publiskās apspriešanas beigām.
Jau šobrīd vides normatīvajos aktos noteiktā publiskā apspriešana, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumenta vides pārskata apspriešanu, tiek organizēta neklātienes formā jeb attālināti. Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta, organizējot videoprezentācijas, paredzot iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes e-pastā, kā arī izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīkus vai citus tiešsaistes sarunu rīkus. Līdz ar to nav saprotams pamatojums, kādēļ neklātienes formā nevarētu organizēt arī vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publiskās apspriešanas pilnu procesu, tai skaitā publiskās apspriešanas sanāksmes.
"Sāpīgākais šī visa rezultāts ir, ka Latvija ir zaudējusi vismaz vienu lielu starptautisku ražošanas uzņēmumu, kas būtu nodrošinājis vairāk kā 100 darbavietas. Mēs vairākus mēnešus esam vērsušies pie atbildīgajām institūcijām un VARAM, lai aicinātu situāciju risināt, bet neesam raduši dzirdīgas ausis. Nu mūsu priekšlīgums ar šo uzņēmumu ir beidzies, un tas visticamāk vairs Latvijā neienāks. Domāju, ka projekts tiks realizēts Lietuvā, kur pat Covid-19 pandēmijas apstākļos attīstībai šķēršļi netiek likti. Zīmīgi, ka problēmu nav nevienā citā mūsu kaimiņvalstī - ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Polijā. Tur visi ir pielāgojušies apstākļiem, un darbs turpinās," norāda nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Piche valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns.
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse ir nosūtījusi vēstuli ar lūgumu iespējami ātri risināt radušos situāciju, kas ir adresēta Ministru prezidentam, VARAM ministram, Ekonomikas ministram un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram, ir parakstījuši SIA "P59", SIA "Bonava Latvija", SIA "VPH Latvia", SIA "Apella", SIA "Lidl Latvija", SIA "Domuss", SIA "P32" SIA "Zaļā Saule", Ādažu novada dome, SIA "Grupa 93", SIA "P50", Teritorijas plānotāju asociācija, SIA "Vastint Latvia", Liepājas pilsētas būvvalde, SIA "Arhitektūra un vide", SIA "NP Properties", SIA "Merks", SIA "Galio Development", SIA "Vestabalt", SIA "Pro Kapital Latvia", SIA "Reģionālie projekti", Stopiņu novada dome, Amatas novada dome, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība.
