Kā mājoklis ietekmē mentālo veselību? Stāsta eksperts

Vasara ierasti ir atvaļinājumu laiks, kad vairāk uzmanības veltām sava mājokļa uzlabošanai un nepieciešamajiem remontdarbiem. Savā dzīvesvietā pavadām ļoti lielu diennakts daļu, tādēļ ir būtiski, lai tā būtu veselīga un mājoklī jūtamies ērti un mājīgi, jo apkārtējā vide ietekmē arī mūsu veselību.

“Esam iekštelpu paaudze, ko lielā mērā nosaka arī Latvijas klimatiskie apstākļi, nereti rudenī un ziemā laikapstākļi nav īpaši vilinoši, lai ilgu laiku pavadītu ārpus telpām. Pētījumi liecina, ka aptuveni 90% laika pavadām iekštelpās un divas trešdaļas no tām – mājās. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai mājoklis būtu veselīgs, komfortabls un veicinātu mūsu veselības saglabāšanu, nevis to grautu. Jaunākie pētījumi liecina, ka iekštelpu klimats ietekmē ne tikai mūsu fizisko, bet arī mentālo labsajūtu, tādēļ mājokļa dizainam, izmantotajiem materiāliem un to kvalitātei ir milzīga nozīme,” stāsta VELUX ģenerāldirektors Baltijā Dmitrijs Astašonoks.

Mentālā veselība ir atkarīga no daudz dažādiem faktoriem – attiecībām ar līdzcilvēkiem, domāšanas veida, apkārtējiem notikumiem u. c. Kā norāda eksperts, nereti kļūdaini domājam, ka mūsu garīgo labsajūtu galvenokārt nosaka tikai tas, kas “notiek mūsu galvā”, patiesībā liela ietekme ir arī apkārtējai videi – apgaismojumam, svaiga gaisa pieejamībai, siltumam.

Lai gan Eiropa ir viens no labklājīgākajiem pasaules reģioniem, kā liecina VELUX “Veselīgo māju barometra” 2022 dati, ļoti liela daļa eiropiešu dzīvo mājokļos, kuros ir vismaz viens no četriem faktoriem, kas atstāj negatīvu ietekmi uz veselību – pārlieku liels mitrums vai pelējums, paaugstināta skaņas caurlaidība, nepietiekama apkure un dienasgaisma. Saskaņā ar pētījumu šādās dzīvesvietās mīt 36% Latvijas, 24% Igaunijas un 44% Lietuvas iedzīvotāju.

Skopais maksā divreiz

Lai iekļautos remonta budžetā, bieži mūsu izvēli nosaka cena, tomēr tam nevajadzētu būt vienīgajam kritērijam. Svarīgi izvērtēt arī mēbeļu, izejvielu, apdares materiālu kvalitāti – cik draudzīgi vai nedraudzīgi tie ir mūsu veselībai. Ietaupot uz kvalitāti, ļoti iespējams, ka nodarīsim pāri savai veselībai un samaksāsim daudz vairāk par medikamentiem vai dažādiem veselību veicinošiem pasākumiem.

“Gaisa piesārņojumu nereti asociējam tikai ar ārtelpu, lai gan iekštelpās tas parasti ir daudz augstāks nekā ārā. Piesārņojumu rada daļiņas, kas atdalās no mēbelēm, organiskie savienojumi, kas izdalās no izmantotajām krāsām, garaiņi, kas rodas, gatavojot ēdienu. Tādēļ ļoti svarīgi izvēlēties dabīga materiāla grīdas segumu, mēbeles un dizaina priekšmetus, kā arī krāsas, kas satur iespējami maz gaistošu organisku savienojumu. Gaisa kvalitāti ietekmē arī ventilācijas sistēma – nereti, pieņemot lēmumu vecos koka logus nomainīt uz plastikāta, nepadomājam, ka tas būtiski samazinās gaisa apmaiņu, savukārt sliktāks gaiss ietekmēs ne tikai mūsu fizisko, bet arī mentālo labsajūtu,” turpina eksperts.

Piesārņots gaiss var radīt depresīvu noskaņojumu, uzmanības trūkumu, radīt trauksmi un pašnāvnieciskas domas.

Gaisma – mūsu enerģijas avots

Ļoti būtiski mūsu labsajūtu ietekmē arī dienasgaisma – jo mājoklis būs piepildītāks ar dabisko gaismu, jo enerģiskāk jutīsimies. Īpaši būtiski tas ir gada tumšajā laikā. Gaismas trūkums var veicināt depresiju, sezonālus garastāvokļa traucējumus, bipolāros traucējumus, radīt trauksmi un neapmierinātību.

“Cilvēkiem, kuri mīt savā privātmājā vai plāno to būvēt, ir svarīgi izvērtēt, kāda ir vai būs dienasgaismas piekļuve iekštelpās. To var risināt ar logu daudzumu fasādē, logu izvietošanu jumtos, jo tie piegādā divas reizes vairāk dienasgaismas nekā fasādes logi, gaismas tuneļiem, mājas novietojumu, ja tā vēl nav uzbūvēta. Turklāt jo labāka būs dienasgaismas piekļuve, jo mazāk enerģijas būs jāpatērē, to apgaismojot. Arī iegādājoties vai īrējot jaunu mājokli, ir svarīgi izvērtēt uz kādām debespusēm ir vērsti logi un cik gaišs būs mājoklis, īpaši gada tukšākajā laikā,” aicina eksperts.

Vēsāk – vasarā, siltāk ziemā

Ļoti liela nozīme ir arī termiskajam komfortam. Mājoklim vajadzētu būt tādam, lai vasarā tajā varam atveldzēties no tveices, bet ziemā –  sasildīties. "Veselīgo māju barometra" 2022. gada pētījums liecina, ka pienācīgas apkures trūkums atstāj divas reizes lielāku ietekmi uz cilvēka labsajūtu un apmierinātību ar dzīvi nekā nošķirtība no partnera. Iekštelpu temperatūrai ir liela ietekme arī uz mūsu produktivitāti, noskaņojumu, trauksmes un stresa līmeni, izziņas spējām un motivāciju.

“Efektīva apkures sistēma, ar kuru iespējams regulēt iekštelpu temperatūru, un logu slēģi, saulessargi vai žalūzijas, kas atstaro intensīvus saules starus karstās vasaras dienās, var būtiski uzlabot mūsu pašsajūtu un nodrošināt daudz komfortablāku dzīvi. Optimālā iekštelpu gaisa temperatūra ir ap +22C – ja telpa būs karstāka, būtiski zudīs koncentrēšanās spējas, ja augstāka, ķermenim daudz enerģijas būs jāvelta tā sasildīšanai,” stāsta eksperts.

Dabas elementi

Foto: Freepik.com/ freepik

Par mūsdienīgi tendenci kļuvis arī biofilais dizains jeb dabas elementu izmantošana interjerā. Tas ne tikai skaisti izskatās, bet uzlabo arī apmierinātību ar apkārtējo vidi, veicina garīgo atjaunošanos un relaksāciju, ceļ pašvērtējumu un garastāvokli. Tā var būt dažādu dabas elementu izvietošana telpā, dabas skaņu atskaņošana, dabas ainavas fotogrāfijās, mākslīgie ūdenskritumi un citi elementi. Biofilais dizains palīdz atjaunot saikni ar dabu un gūt tajā daudz lielāku mieru. Turklāt augi, ne tikai palīdz atjaunot garīgo līdzsvaru, bet rūpējas arī par gaisa kvalitāti.