Kā padarīt Lieldienas ilgtspējīgākas? Iesaka eksperte
Lieldienu ola simbolizē atdzimšanu un dzīvības ciklu, tāpēc šie svētki ir lieliska iespēja pārdomāt savus paradumus, izvēloties videi draudzīgākus svinēšanas veidus, gan dodot priekšroku dabai draudzīgiem olu krāsošanas paņēmieniem, gan ilgtspējīgam iegādāto preču iepakojumam, saka ražotāju atbildības sistēmas “Zaļā josta” vides izglītības vadītāja Aija Caune.
Lai šie pavasara svētki būtu “zaļāki” un atstātu mazāku iespaidu uz apkārtējo vidi, “Zaļās jostas” pārstāve dalās padomos, kā videi draudzīgi gatavoties un aizvadīt svētkus.
1. Olu krāsošanai izmanto dabai draudzīgus materiālus
Ir ļoti daudz dažādu videi draudzīgu veidu, kā padarīt olas par īstu mākslasdarbu, neizmantojot ķīmiskas krāsas vai nepārstrādājamus materiālus. Viens no izplatītākajiem veidiem, kā krāsot olas, ir sīpolu mizas. Tomēr tikpat labi krāsai var izmantot burkānu vai biešu sulu. Tonis būs atšķirīgs, bet rezultāts tāpat iepriecinās. Turklāt šādas krāsvielas ir ne tikai dabiskas, bet to izejvielas – dārzeņi – ir bioloģiski noārdāmi, kas lieliski noderēs kompostam.
Efektīva olu krāsošanas metode ir arī sarkanvīns, kafija, melnā tēja vai zāļu tējas lapas. Piemēram, sarkanvīns sniedz dabiski sarkanīgu un brūnu nokrāsu. Pirms likt olu vīnā, tam jāļauj vārīties aptuveni 10 minūtes. Šī krāsošanas metode var nokrāsot arī pašu olu zem tās čaumalas, tomēr nesatraucies – tā noteikti nebūs “grādīga” uzkoda.
Olu krāsošanai labi var noderēt arī sarkanā kāposta lapas, melleņu vai upeņu ievārījums, kā arī dažādas garšvielas, piemēram, karijs, kurkuma vai safrāns. Turklāt, lai olai radītu skaistu spīdumu, pirms tās iegremdēšanas krāsā noklāj to ar olīveļļu vai kokosriekstu eļļu.
Ja vēlies, lai svētku olas rotā arī interesanti raksti, neizmanto marles vai citus auduma dekorus, kas dabā nesadalās un rezultātā nonāk poligonā. Tā vietā vēl labāku un interesantāku raktu radīs dabīgie materiāli – ziediņi, lapiņas, zāle, grūbas, putraimi, griķi, makaroni u.tml. Šī ir arī laba iespēja rast atkārtotu pielietojumu nonēsātajām vai caurajām zeķubiksēm, kurās var ielikt olu kopā ar šiem materiāliem un pēc tam to iemērkt krāsā.
2. “Zaļās” dekorācijas pēc svētkiem noderēs kompostam
Lielākai svētku sajūtas radīšanai var palīdzēt arī mājas izdekorēšana, tomēr svarīgi būtu nepirkt plastmasas olas, cālīšus vai citas nepārstrādājamas dekorācijas, bet tā vietā izmantot dabīgus materiālus, piemēram, pūpolus, svaigus ziedus vai sūnas. Tas radīs pavasarīgu noskaņu, ko pēc svētkiem varēs izmantot kompostā. Šos dekorus var izkārtot stikla iepakojumā, kas ne tikai izskatīsies labi, bet arī būs videi draudzīgi.
3. Lieldienu zaķis var paslēpt arī videi draudzīgas olas
Iespējams, ne vienam vien Lieldienās ir aktuāli doties to olu meklējumos, kuras zaķis ir paslēpis kaut kur pagalmā vai viesistabā. Lai šī izprieca būtu ne tikai interesanta, bet arī videi draudzīga, mākslīgo plastmasas olu, kuras nevar pārstrādāt un kas pēc svētkiem, visticamāk, nonāks poligonā, vietā var izvēlētie dabīgās – vārītas vistu olas vai papīra olas.
4. Sašķirots olu iepakojums var tikt izmantots tālāk
Svētkos līdz ar pārtikas produktiem mājās var nonākt lielāks daudzums dažādu iepakojumu, tai skaitā arī olu kastītes. Pēc svētkiem būtu svarīgi tos sašķirot un darīt to pareizi – papīra, kartona, plastmasas un metāla iepakojums jāizmet vieglā iepakojuma konteinerā, bet stikla iepakojums būtu jānodod depozīta sistēmā vai stikla konteinerā. Lai šos materiālus varētu izmantot pārstrādei vai enerģijas ieguvei, tiem jābūt tukšiem, bez pārtikas pārpalikumiem vai eļļas paliekām.
5. Arī svētkos izvēlies ilgtspējīgu iepakojumu
Varētu teikt, – kur cilvēki, tur allaž bijis iepakojums. Tomēr svētku laikā, dodoties ciemos un nesot cienastu, pievērs uzmanību tam, kā tas iepakots. Iespējams, plastmasas plēvi vai maisiņu var aizstāt ar kartona kastīti vai stikla trauku.
