Kā sagatavot mājokli apkures sezonai?

Jau drīzumā gaidāms apkures cenu kāpums – tā liecina Ekonomikas ministrijā iesniegtais “Rīgas siltuma” tarifa piedāvājums, tāpēc ir pēdējais brīdis domāt par mājokļa energoefektivitāti. Ir vairāki soļi, kas ilgtermiņā var padarīt mājokli gan maciņam, gan arī videi draudzīgāku, norāda eksperti. 

Aģentūra LETA jūnija beigās ziņoja, ka rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%. Vēlāk gan medijos izskanēja informācija, ka pieaugums tomēr nebūs tik augsts – risinājumus sāka meklēt gan Ekonomikas ministrijā, gan Rīgas domē.  

Lai arī mazāks, pieaugums tiek prognozēts aizvien, turklāt arī citās pašvaldībās. Tas nozīmē – ir pēdējais brīdis sākt meklēt risinājumus, kas ļautu ietaupīt. 

Lai samazinātu enerģijas patēriņu, Latvijā savu māju ar labāku siltumizolāciju aprīkojuši vien 14% iedzīvotāju, liecina šā gada sākumā Eiropas Komisijas veiktā klimata pārmaiņu tēmai veltītā pētījuma “Īpašais barometrs 565” dati.  

Redzams arī, ka, pērkot jaunu sadzīves tehniku, piemēram, veļas mašīnu, ledusskapi vai televizoru, zemāks enerģijas patēriņš ir svarīgs izvēles faktors 39% iedzīvotāju. Lai kontrolētu un samazinātu enerģijas patēriņu, mājoklī specializētu aprīkojumu uzstādījuši 9% iedzīvotāju, bet 5% ierīkojuši siltumsūkni. Savukārt 1% aptaujāto iegādājušies energotaupīgu māju. 

Autors: Shutterstock.com

Jādomā ilgtermiņā, sākot ar visvienkāršāko 

Domājot par mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu, vispirms vajadzētu pārbaudīt logus, norāda enerģētikas eksperts, “Ukrnafta” ESG un enerģijas ģenerācijas direktors Māris Kuņickis. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka nepieciešama renovācija – dažkārt pietiek ar apkopi.  

“Visbiežāk mājokļos ir plastmasas un pakešu logi, kas kalpojuši jau vairākus gadus. Šādā gadījumā svarīgi veikt pienācīgu apkopi – pārbaudīt blīvējumu, regulēt slēdžus un pārliecināties, ka nekur neveidojas spraugas,” iesaka eksperts. 

Speciālists skaidro, ka nākamais, kam, nenoliedzami, jāpievērš uzmanība, ir apkures sistēma. Ja runa ir par daudzdzīvokļu māju, kurai parasti ir siltummainis vai siltummezgls, ir vērts pavaicāt apkalpojošajai kompānijai, vai pirms apkures sezonas tas ticis pareizi uzstādīts, pārbaudīts un apkalpots. No tā atkarīgs, vai nebūs siltuma zudumu un vai visa māja saņems vēlamo siltumu. 

Liela nozīme ir arī ventilācijai – ieteicams pārbaudīt, vai nekur nav atvērtu lūku, kuru dēļ varētu zust siltums. Pareiza ventilācijas sistēmas darbība var palīdzēt ievērojami ietaupīt resursus.  

Jāpārbauda arī radiatori. “Jāpārliecinās, vai tiem ir regulatori un vai tie darbojas pareizi. Daudzdzīvokļu māju gadījumā, regulējot radiatora siltumpadevi, tiks samazināts patēriņš tikai konkrētajam dzīvoklim. Ja dzīvoklim nav individuāla siltuma uzskaites mezgla, tad šo ietaupījumu varēs izjust tikai kopējā daudzdzīvokļu mājas sistēmā. Protams, vecākās daudzdzīvokļu mājās šādu regulatoru bieži nav,” atgādina eksperts. 

Cita situācija mēdz būt jaunbūvēs, kur iespēja regulēt temperatūru pat par vienu vai diviem grādiem var līdz pat 10% samazināt siltuma patēriņu. Tomēr tas drīzāk attiecas uz mājām ar individuālo apkuri vai tādām, kur siltuma uzskaite katram dzīvoklim ir atsevišķa. 

Starp būtiskiem ilgtermiņa uzlabojumiem eksperts min arī mājokļa modernizāciju kopumā. “Mūsdienās pieejamie materiāli un tehnoloģijas, piemēram, tie paši plastikāta logi, ir ievērojami energoefektīvāki nekā pirms 15 vai 20 gadiem, tādēļ ļauj būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu,” norāda eksperts. 

Protams, visefektīvākais risinājums ir ēkas siltināšana. Daudzdzīvokļu ēku gadījumā svarīgi saprast, vai iedzīvotāji ir pietiekami motivēti un spēj kopīgi izveidot projektu, savākt nepieciešamos līdzekļus vai saņemt aizdevumu, ja tāds nepieciešams. Šobrīd ir pieejami daudzi dažādi rīki, kas var palīdzēt īstenot šādu ieceri – gan no valsts, gan banku puses.  

Autors: Freepik.com

Resursi ir jāuzrauga 

Tomēr vissvarīgākais ir enerģijas monitorings. Eksperts skaidro: “Katram ir jāsaprot, cik daudz enerģijas viņš patērē – siltumu, elektrību, arī gāzi. Mūsdienās gandrīz visiem pakalpojumu sniedzējiem ir pieejami šādi dati par katru klientu un objektu. Pēc tam, rūpīgi pārskatot izmaksas un patēriņa profilus, var labāk lemt par risinājumiem. Teiksim, ja ir māja ar individuālo gāzes apkuri un elektrības pieslēgumu, jāizvērtē – varbūt izdevīgāk uzstādīt elektrisko siltumsūkni, atsakoties no gāzes apkures, vai arī tieši otrādi. Savukārt, ja individuālajā mājā uzstādīts elektriskais siltumsūknis, ir iespējams papildus izvietot saules paneļus.” 

Speciālists uzskata – Latvijas iedzīvotāju zināšanas energoefektivitātē varētu būt labākas. “Ja paskatāmies statistiku – mēs krietni atpaliekam no kaimiņiem Baltijā. Tas jo izteiktāk ir redzams daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Noteikti nepieciešams vairāk izglītot iedzīvotājus par šo tēmu gan no valsts un pašvaldību, gan banku puses. Tas varētu palīdzēt arī lēmumu pieņemšanā – nespēja vienoties bieži ir iemesls, kāpēc kopīpašumos procesi aizkavējas,” viņš piebilst. 

Individuālo mājokļu kategorijā situācija ir labāka. Pirmkārt, jau tādēļ, ka šajā gadījumā parasti ir viens saimnieks un var ātri pieņemt lēmumu. Eksperts atzīmē, ka pēdējos gados privātmājās uzstādīto saules paneļu un siltumsūkņu daudzums ir strauji pieaudzis, ko veicinājusi arī elektroenerģijas neto uzskaites principa ieviešana. 

“Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc nepieciešams aprēķināt un izvērtēt, kas ilgtermiņā patiešām atmaksāsies,” norāda speciālists. Viņš atgādina, ka mūsdienās internetā ir pieejami rīki, kas palīdz šādus aprēķinus veikt, kā arī daudzi uzņēmumi piedāvā šādu pakalpojumu. Tikmēr gan valsts, gan bankas kā atbalsta rīku mēdz piedāvāt papildu finansējumu ar izdevīgākiem nosacījumiem.