Kādu hidroizolāciju izraudzīties un kā to uzraudzīt

Pierasts ir, ka hidroizolējošus materiālus ieklāj divās kārtās, bet nu jau ir arī bitumena segumi, kur pietiek ar vienu kārtu un PVC vai EPDM segumus arī ieklāj vienā kārtā un tas ir tehniski pareizi. No tā nevajadzētu baidīties, jo šo materiālu tehniskās īpašības krietni pārsniedz uz bitumena bāzes esošos materiālus stiepes, salizturības un mehāniskās noturības koeficenta ziņā. Šie materiāli ir sakņu droši, tāpēc droši izmantojami zem oļu, zaļo jumtu vai terašu segumiem bez papildus sakņu aizsardzības plēvēm.

PVC segumi ir vāji degoši, to pierāda kaut vai atgadījums 2011. gada vasarā, kad ļaunprātīgi tika aizdedzināts 4000 m2 lielais jumts Zolitūdē jaunajai Maxima veikala ēkai, dedzinātājiem gan īsti nevedās, jo uz jumta esošā Cosmofin PVC membrāna nedega un degošo 200 mm biezā putupolistirola un bitumena tvaika izolācijas liesmas slāpēja. Kopumā ļaundariem izdevās divos piegājienos nodedzināt vien nieka nepilnus 100 m2 un kārtīgi sabojāt metāla margas un nedaudz metāla fasādi, kas atradās uguns epicentrā. Varam tikai iedomāties, kas būtu noticis ar šo ēkas jumtu, ja tai būtu uzklāts bitumena jumta segums.

Jumta materiāla gaišā krāsa palīdz jumta segumam neuzkarst karstā laikā un turpināt darbus pat pie +30 oC karstuma, tātad arī droši pa jumtu staigāt to nesabojājot. Protams, stiprā karstumā un vēlāk arī aukstumā metāla un dzelzsbetona konstrukcijas deformējas un arī šajā gadījumā jumta segums turpina stiepties un sarauties kopā ar konstrukcijām, nezaudējot savus tehniskos parametrus, jo lai šo materiālu pārrautu nepieciešams to izstiept 3,5 reizes.

Arī ziemā lielā salā materiāls iztur ja pa to staigā arī – 40 oC, veicot nepieciešamos darbus. Tīrot sniegu gan jāatceras, ka jumts nav trotuārs un nedaudz sniega uz tā var arī palikt un ar cirvi vai lauzni uz tā nav ko darīt.

Vienmēr cilvēkus ir interesējis, kā viņi varētu uzraudzīt savus jumtus un ne tikai jumtus no bojājumiem pirms ir sabojāta iekšējā apdare, siltumizolācija un vēl daudz kas cits. Parasti mēs sākam satraukties par bojājumiem tad, kad jau ir notikuši lielāki vai mazāki bojājumi, bet nu ir iespēja izmantot tā dēvēto monitoringa, jeb uzraudzīšanas sistēmu arī Latvijā. Tā ir sistēma, ar kuras palīdzību ir iespējams noteikt bojājumu tā rašanās brīdī un to operatīvi novērst. Pastāv trīs pamat sistēmas iespējas, kura viena no otras atšķiras ar iespējām un protams izmaksām:

Pirmā un pati lētākā ir ierīkojot zem hidroizolācijas materiāla optiskās šķiedras paklāju un izveidot pieslēgumu virs tā, ar mērinstrumenta palīdzību ir iespējams noteikt precīzu bojājuma vietu brīdī, kad tiek veikta hidroizolācijas pārbaude, piemēram, var veikt pārbaudi vienu reizi gadā un pārliecināties, ka jumts ir vesels.

Otrā iespēja ir pieslēgt šo paklāju pie signalizācijas un tad bojājuma rašanās brīdī nostrādās signalizācija un jūs ar mērinstrumentā palīdzību varēsiet operatīvi atrast bojājuma vietu un to novērst.

Trešā un pati dārgākā iespēja ir izvietot zem paklāja sensorus un tos pievienot pie uztvērēja, kurš pievienots internetam, šajā gadījumā bojājuma rašanās brīdī uz jūsu norādīto e-pastu tiks nosūtīta vēstule ar jumta plānu un precīzu bojājuma vietas atzīmi, tā jums būs iespēja bez papildus mērījumiem novērst bojājumu. Šo sistēmu izmanto ļoti plaši ūdens rezervuāru, ķīmisku vielu un atkritumu izgāztuvju hermētiskuma pārbaudei un uzraudzībai.

Izmantojot šo sistēmu iespējas, jebkura hidroizolācijas materiāla mūžu var pagarināt vismaz divas reizes. Un arī, ieklājot jaunu izolācijas materiālu, sistēma turpinās darboties.

Armands Liede, Dipl.ing.
jumiķa amata meistars
sertificēts jumtu meistars

Foto: Pilseta24.lv

Žurnāls "Būvinženieris" nr.26, 2012.jūnijs

{IMAGE NR=1}