Kampaņā nodod teju 30 tonnas izlietoto motoreļļu – vai tas glābs valsti no motoreļļu dedzināšanas?
Ar mērķi mazināt nepareizi apsaimniekotu bīstamo atkritumu vides piesārņojuma riskus, “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar “Eko Osta” un “Inter Cars Latvija” oktobrī visā Latvijā īstenoja kampaņu “Nodod motoreļļu, nevis planētu”. Tās laikā auto servisi, lauku saimniecības, rūpnīcas un citi uzņēmumi, kā arī iedzīvotāji tika aicināti bez maksas atbrīvoties no uzkrātās motoreļļas, nodrošinot savākšanu to rašanās vietās. Kampaņā no vairāk nekā 50 adresēm tika savāktas un pārstrādei nodotas teju 30 tonnas šo vielu.
“Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis: “Vērtējot attiecību pret valstī noteiktajām prasībām smēreļļu apsaimniekošanai, šis ir salīdzinoši neliels apjoms. Mūsu pieredze rāda, ka komersanti mēdz labāk izmantot iespējas izlietotos motora šķidrumus realizēt tirgū negodprātīgos veidos. Par to liecina, piemēram, sludinājumu portālos vērojamā tendence atstrādātās eļļas pirkt un pārdot. Problēmu izgaismo arī mūsu veiktā pētījuma* dati, kur teju trešdaļa iedzīvotāju, kuri paši veic motoreļļu nomaiņu, atzinuši, ka šīs vielas sadedzina krāsnīs mājās. Visticamāk šāda aina vērojama arī daļā servisu, ko vēl vairāk veicina augstās izmaksas par apkuri aukstajos gada mēnešos.”
Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 15 000 tonnu (pēc pēdējiem datiem 2021. gadā – 15 287 tonnas**) dažāda veida smēreļļu, t. sk. arī motoreļļas, kas ir viens no autoservisos visbiežāk radītajiem bīstamajiem atkritumiem, kam nepieciešama speciāla apsaimniekošana. No tirgū laistā apjoma teju 10 000 tonnu šo vielu “aizplūst garām” pareizai apsaimniekošanai, radot vides piesārņojuma draudus.
“Ņemot vērā to, ka pašreiz autoservisiem ir itin niecīga atbildība un kontrole attiecībā uz dažādu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, izpildīt valstī noteiktās normas izlietoto smēreļļu, tostarp motoreļļu savākšanai ir izaicinošas. Šobrīd atbildība par to gulstas uz ražotāju un tirgotāju pleciem, kuri to realizē caur ražotāju atbildības sistēmām, kurām jāspēj savākt vismaz 45% no tirgū novietotā smēreļļu daudzuma. Lai situāciju uzlabotu, ar informētības pasākumiem vien nepietiks. Autoservisiem jānosaka stingrākas prasības, piemēram, obligāti nodot vismaz 50% no iepirktā eļļu apjoma, turklāt balstoties uz pierādāmiem faktiem un dokumentāciju par atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, ko attiecīgi būtu vieglāk kontrolēt arī valsts līmenī,” pauž K. Zakulis.
Lai veicinātu servisu atbildīgu darbību, būtisks faktors ir arī sabiedrībā valdošajai kopējai tendencei servisu izvēlē. Tomēr, kā liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktās aptaujas dati, vides aspekti patlaban nav prioritāšu augšgalā. Tikai 1% respondentu norāda, ka servisu izvēlē piešķir nozīmi tam, vai tas ir videi draudzīgs. Turklāt 71% aptaujāto atzīst, ka nemaz nezina, ko serviss dara ar izlietotajām motoreļļām, bet 4% apgalvo, ka tās tiek izmantotas apkures vajadzībām turpat servisā.
“Latvijas Zaļais punkts” atgādina, ka bīstamie atkritumi jau to rašanās vietās jāapsaimnieko atbildīgi: jāuzglabā tikai izturīgos un drošos konteineros un pēc tam jānodod atkritumu apsaimniekotājam, kuram ir izsniegta speciāla atļauja. Par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā dedzināšanu, var tikt piemērots naudas sods, tomēr lielāka problēma var būt augstie ugunsdrošības riski un rīcības ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Sadedzinot motoreļļas, atmosfērā nonāk virkne kaitīgo vielu, piemēram, hlors, broms, naftas produkti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un citi ķīmiskie savienojumi.
*Auto īpašnieku aptauja pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma tika veikta ar interneta aptauju paneļa “Snapshots” starpniecību, laika posmā no 19.septembra līdz 22.septembrim aptaujājot 1008 privāto automašīnu īpašniekus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
** Ražotāju atbildības sistēmu sniegtā informācija par atkritumu apsaimniekošanu 2021. gadā (https://www.vvd.gov.lv/lv/media/9981/download?attachment)
