Kāpņu tipi un uzbūve
Kāpņu tipi Atkarībā no tā, kā tiek virzīta kāpšana, iespējami pieci galvenie kāpņu tipi: · taisnas (vienlaida) kāpnes; · divu vai vairāku laidu kāpnes (ar podestu jeb kāpņu laukumiņu vai puspodestu); · kāpnes ar pagriezienu; · grieztās kāpnes; · vītņu kāpnes. Individuālajā būvniecībā visbiežāk ierīko vienlaida, divlaidu un divlaidu ar puspodestu kāpnes. Dažreiz vienlaida kāpnēm ierīko dažus grieztos pakāpienus laidu galos – vai nu apakšā vai augšā. Par vietu visvairāk taupošām tiek uzskatītas vītņu kāpnes – ja tās ir 90 cm platas, apakšējā un augšējā stāvā tiek zaudēti apmēram 2,5 kvadrātmetri grīdas laukuma un visa gaisa telpa starp abiem stāviem. Citu veidu trepes abos stāvos atņem telpai aptuveni 4 kvadrātmetrus. Salīdzinoši maz vietas aizņem grieztās kāpnes, ja to augšējais posms daļēji pārsedz apakšējo. Pavisam nelielu vietu aizņem kāpnes ar pamīšus liktiem pakāpieniem. Taču tās, saglabājot optimālo pakāpiena augstumu, ir stāvākas par citiem veidiem, tādēļ arī nedrošākas. Pasūtot kāpnes, jāzina: · telpu augstumu, lai precīzi aprēķinātu pakāpienu skaitu, kāpņu izliekuma leņķi un tml.; · konstrukcijas un funkcionālās nozīmes īpatnības: vītņu stūra kāpnes, taisnas vaigu kāpnes, vītās pagrieztās un tml.; · telpu lielumu un to stilu (klasika, avangards, modernisms); · jāiepazīstas ar telpas projektu. Kāpņu tipu priekšrocības un to trūkumi Taisnās kāpnes + Vienkārša uzbūve, var pārvietot lielgabarīta priekšmetus – Vienmuļa, nogurdinoša kāpšana, vizuāli neinteresantas Divu vai vairāku laidu kāpnes + Starp laidiem iespējama atelpa, var ievietot zem slīpa jumta – Sarežģītāka ierīkošana, kāpņu laukumi aizņem vietu Vītņu kāpnes + Ekonomē vietu, vizuāli atraktīvas – Sarežģīta ierīkošana, grūtāka kāpšana, ierobežota lielgabarīta priekšmetu pārvietošana Kāpnes ar pagriezienu + Vizuāli pievilcīgas, ērti sākt kāpšanu – Nogurdinoša kāpšana Grieztās kāpnes + Atraktīvas, plašas izmantošanas iespējas interjerā, aizņem salīdzinoši maz vietas – nogurdinoša kāpšana, sarežģīta un dārga ierīkošana Kāpņu sastāvdaļas Kāpnes sastāv no nesošās konstrukcijas, kas tās notur vajadzīgajā vietā un veidā, margām, slīpām konstrukcijām – laidiem, kas veidoti no pakāpieniem, un horizontālām konstrukcijām – podestiem jeb kāpņu laukumiem. Kāpņu laidi Ievērojot kāpņu lietošanas ērtības un mēbeļu pārnešanas iespējas, dzīvojamo ēku galveno laidu platumu pieņem 105-135cm. Dzīvojamo ēku galvenajām kāpnēm, kas savieno divstāvu ēku apdzīvotos stāvus, laidu minimālais platums ir 0,9 m. Tāda paša platuma laidi jāparedz arī kāpnēm ar pagrabu un neapdzīvotiem cokola stāviem, kā arī dzīvokļu iekšējām kāpnēm. Kāpņu laida slīpuma leņķi var izteikt kā pakāpiena augstuma h attiecību pret tā platumu b. Kāpšanai ļoti ērts ir kāpņu slīpums 1:2, kas atbilst kāpiena augstumam h=15 cm un platumam b=30 cm, bet šajā gadījumā kāpnes aizņems ļoti lielu platību. Ja stāva augstums ir 3m, tad, neņemot vērā podestus, kopējam kāpņu laidu garumam jābūt 6m. Kāpņu laidu platumu mazstāvu individuālajās dzīvojamās ēkās parasti pieņem 85–100 cm. Vienā kāpņu laidā parasti ir 5–18 pakāpieni. Pakāpieni Pakāpienu izveidē izvēle nav liela – praktiski tā ir tikai izšķiršanās starp ērtu un neērtu kāpšanu. Pakāpiena platumam jābūt ne mazākam par cilvēka kājas pēdu, tas ir, ne mazākam par 25 cm, bet augstumam – ne lielākam par 18 cm. Apakšējo pakāpienu bieži veido nedaudz garāku par pārējiem, lai uz tā varētu nostiprināt kāpņu margu statni. Individuālajās ēkās, kur ir ne vairāk par diviem stāviem un kāpšanas augstums nav liels, - lai samazinātu kāpņu telpas platību, šos noteikumus bieži vien neievēro – palielina pakāpienu augstumu un samazina tā platumu. Sevišķi tas attiecas uz pagraba un bēniņu kāpnēm. Šajā gadījumā uz kāpšanas neērtuma rēķina iegūstam papildplatību. Kāpņu podesti Ir divu veidu podesti - stāvu podesti tiek izvietoti stāva līmenī un savieno kāpnes ar telpām, savukārt starpstāvu podesti ir izvietoti starp stāviem to augstumu vidū. Kāpņu podesta platumam jābūt ne mazākam par laida platumu. Margas Kāpņu laidus un galapodestus iežogo ar margām. Kāpnēm, kam nav vairāk par 5 pakāpieniem, kā arī gar sienu margas var nebūt, bet otrā pusē tās jāierīko obligāti. Margu uzdevums ir balstīt roku, veidot aizsargbarjeru un veidot kāpņu dizainu. Ērtākas ir apaļas, ovālas vai augšdaļā noapaļotas margas. Margu atvērumam nevajadzētu būt lielākam par 12 cm, mazu bērnu drošībai labāk veidot vienlaidu stikla norobežojumu vai metāla režģi, kāpņu galos var ierīkot vārtiņus. No ērtības viedokļa margām jābūt 90cm augstām ,bet to slīpumam visā laida garumā jābūt vienādam. Lai margām būtu nepieciešamā noturība, margu rokturis jāizgatavo no viengabala koka. Augšējā kāpņu laida slīpā marga stingri jāsavieno ar podesta horizontālo margu, kas savukārt noturīgi jānostiprina kāpņu telpas sienā. Starppodestā stingri jāsavieno apakšējā un augšējā kāpņu laida margas, bet viens iepretim otram kāpņu laidu galējie statņi jāveido tāpēc, lai margām piešķirtu papildu stingrību. Ļoti svarīgi ir stingri nostiprināt brīvi stāvošo margu kāpņu lejasgalā. Šī ir margu visvājākā vieta, jo šeit pieliktais spēks nesadalās pa vairākiem statņiem, bet to uzņem tikai viens – apakšējais statnis. Autors: Sandis Fatjanovs Raksta sagatavošanā izmantoti Jura Novika grāmata "Ģimenes māja II", kā arī firmas Rintal materiāli. {ABC_POLL ID=noklut_abc}
