Kas jāņem vērā pirms lodžijas siltināšanas?
Līdz ar izmaiņām un atvieglotu lodžiju aizstiklošanas kārtību Rīgā, kā arī tuvojošos apkures sezonu arvien aktuālāks kļūs jautājums par lodžiju un arī balkonu nosiltināšanu. Kas jāņem vērā pirms darbu sākšanas un kādi ir lielākie izaicinājumi dzīvokļu īpašniekiem, skaidro siltumizolācijas risinājumu uzņēmuma “Kingspan” pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.
Renovējot daudzdzīvokļu namu vai veicot individuālus remontdarbus, lodžijas un balkona siltināšana ir viens no izaicinošākajiem darbiem. Galvenās problēmsituācijas – nepieciešamība darboties salīdzinoši nelielā platībā un vēlme nepazaudēt apdzīvojamo platību, kā arī aukstuma tiltu ietekme uz siltuma noturību lodžijā.
Kā visefektīvāk siltināt aukstuma tiltus?
“Ja ēkas konstrukcijā tiek izmantoti materiāli ar lielu siltumvadītspēju, bet līdz ar to sliktu siltumizolācijas spēju (piemēram, metāls, betons) un šie materiāli cauriet norobežojošās konstrukcijas no telpas siltās iekšpuses līdz aukstajai ārpusei, tam ir potenciāls novest pie lieliem siltuma zudumiem,” skaidro eksperts.
Šī iemesla dēļ ir ļoti būtiski darbus veikt tā, lai izvairītos no aukstuma tiltiem, pa kuriem aukstums var nonākt atpakaļ ēkā. Dažādi betona, metāla elementi var ne tikai palielināt apkures rēķinus, bet novest pie situācijas, ka lodžijas logi svīst ciet un uz sienām var sākt veidoties pelējums.
Piemēram, lai caur balkona paneli iekšā iekļūtu pēc iespējas mazāk aukstuma, balkona paneļu puses būtu jānoklāj ar vismaz desmit centimetrus vai pat biezāku kārtu tradicionālā izolācijas materiāla, taču, ņemot vērā paša balkona biezumu, apdari un telpas ierobežoto platību, rezultātā var nākties pazaudēt krietnu laukumu telpas. Dažkārt šis risinājums nebūs iespējams tehnisko specifikāciju dēļ, piemēram, ja ir pārāk zems slieksnis pie balkona durvīm.
Šādos gadījumos piemērotākās būs siltumizolācijas plāksnes ar lielu spiedes noturību – pietiekami cieta plāksne, ko var izmantot arī balkona grīdas pārklāšanai, ko pēc tam kopā ar slodzi izlīdzinošu slāni var, piemēram, noklāt ar flīzēm vai citu materiālu. Tai ir attiecīgs siltumnoturības koeficients, kas ļauj atbilstoša rezultāta sasniegšanai izmantot 5 cm plānu materiālu.
Galvenais mērķis – nepazaudēt jau tā šauro lodžijas platību
Izaicinoša mēdz būt arī lodžijas sienu siltināšana. Lai ēka atbilstu mūsdienu energoefektivitātes prasībām, populārāko siltumizolācijas materiālu klājumam vairumā gadījumu jābūt vismaz 20 centimetru biezumā. Tas ievērojami samazina jau tā diezgan šaurās lodžijas laukumu, ko labi izjūt vecāku atjaunoto daudzdzīvokļu māju īpašnieki, kuru balkonos pēc renovācijām dažkārt vairs nepietiek vietas standarta veļas žāvētājam.
Lai censtos maksimāli saglabāt balkona telpas, tirgū pieejami dažādi siltumizolācijas risinājumi, kas nodrošinās tradicionālo materiālu siltumnoturību ar divreiz plānāku materiāla kārtu. “Vasarā cilvēki mēdz aizmirst par apkures sezonas rēķiniem un enerģijas tirgus cenu svārstībām, taču augusts un septembris ir pēdējais laiks, lai, nosiltinot savu lodžiju, vērā ņemamus ietaupījumus sajustu jau no pirmā aukstā mēneša. Atšķirībā no pērnā gada materiālu pieejamība ir krietni labāka – ja iepriekš uz materiālu piegādi bija jāgaida līdz pat pāris mēnešiem, tad šobrīd siltumizolācijas elementi pieejami no pāris dienām līdz divām nedēļām īsā laikā,” norāda eksperts.
