KEM: Tiks īstenota stingrāka un caurredzamāka uzraudzība atkritumu reģenerācijas projektu īstenošanā
Uzklausot iedzīvotāju bažas par nepārstrādājamu atkritumu reģenerācijas projektiem Rīgas tuvumā, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) tuvāko nedēļu laikā (februārī) organizēs jau nākamo aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupu. Tās laikā kopīgi ar nozares pārstāvjiem, nevalstisko sektoru, pašvaldību pārstāvjiem padziļināti tiks pārrunāti priekšlikumi regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu caurredzamāku uzraudzības kārtību reģenerācijas iekārtām.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Šobrīd aktuāli ir divi šāda veida projekti, par vienu no tiem ir saņemts arī ietekmes uz vidi izvērtējums. Kā par jebkuru jaunu ieceri, pašsaprotami, iedzīvotājos raisās bažas – gan par to, vai varam justies droši dzīvojot blakus šādu iekārtu tuvumā, gan par to, kādu labumu tas nes tautsaimniecībai. Tamdēļ arī būtiski ne vien iesaistīt sabiedrību šādu projektu īstenošanā ciešāk, bet arī rast risinājumus caurspīdīgai uzraudzībai, kas vērsta uz iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu.”
KEM, uzklausot iedzīvotāju bažas, vairākkārt jau ir organizējis tikšanās gan ar attīstītajiem, gan pašvaldību pārstāvjiem, kā arī Valsts vides dienestu, nevalstisko valstu organizāciju pārstāvjiem, pārrunājot potenciālos risinājumus stingrākai šādu iekārtu uzraudzībai. Piemēram, pārņemot, pozitīvu ārvalstu praksi attiecībā uz tiešsaistes mērījumiem, plašākām, neatkarīgu ekspertu piesaisti projekta attīstības un ekspluatācijas periodā kā arī Valsts vides dienesta pilnvaru paplašināšana. Šos un citus priekšlikumus, pirms regulējuma virzības KEM pārrunās ar iesaistītajām pusēm – pašvaldības pārstāvjiem, nevalstisko sektoru un attīstītājiem.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2035.gadam jānodrošina, ka tiek pārstrādāti 65% no kopējā atkritumu apjoma, savukārt poligonos drīkstēs noglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd Latvijas poligonos tiek apglabāti 44% no atkritumiem.
Atkritumu reģenerācija ļauj izmantot vietējo resursu un mazināt slodzi biomasas kurināmajam, kā arī samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kas šobrīd, Rīgā ir augstākās starp trīs Baltijas galvaspilsētām. Atkritumu reģenerācija Eiropas valstu vidū ir ierasta prakse, kā, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Zviedrijā, Polijā.
