KEM: Vairākus atjaunīgo energoresursu nosacījumus ietver Enerģētikas likumprojektā
Otrdien, 23. janvārī, Ministru kabinets (MK) atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus likumprojektā “Enerģētikas likums”. Ar šiem grozījumiem tiek pārņemtas Atjaunīgo energoresursu direktīvas un Energoefektivitātes direktīvas prasības. Grozījumi attieksies galvenokārt uz energoapgādes komersantiem, atjaunīgo energoresursu ražotājiem, pašvaldībām, zinātniskajām institūcijām u.c. Pieņemtie grozījumi MK tiks tālāk virzīti izskatīšanai Saeimā.
Grozījumi paredz virkni dažādu precizējumu, papildinājumu un nosacījumu par atjaunīgo energoresursu saistību izpildi, atjaunīgo energoresursu statikas darījumiem atjaunīgo energoresursu veicināšanu siltumapgādē un aukstumapgādē, ilgtspējas kritērijiem u.c.
Priekšrocība elastību izmantošanai
Grozījumi paredz to, ja atjaunojamās enerģijas patēriņš Latvijā pārsniedz atjaunojamās enerģijas patēriņa mērķi, Latvijai ir iespēja šī patēriņa apjomu, par kādu tiek pārsniegts mērķis, pārdot citai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij. Minētais pārsniegums ir tirgojama vienība, un tam būs finansiāla vērtība (cena). Minētais pārsniegums ir valsts īpašums, par kuru atbildīga būs KEM, visus darījumus, kas attiecas uz pārsniegumu, apstiprinās MK. Darījumā gūtie ieņēmumi tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Kurināmā resursu atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefektu gāzu (SEG) ietaupījumu kritērijiem
Paredzams, ka kurināmā piegādātājiem, nododot patēriņam dažādus kurināmā veidus – biomasas kurināmo, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzi, pārstrādāto oglekļa kurināmo – būs jānorāda kurināmā atbilstība ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem. Šādā veidā uzskatāmi būs redzams, ka biomasas vai bioloģiskais šķidrais kurināmais ir atjaunīgais energoresurss, kas izmantojams statistikas aprēķinā un par to kurināmā piegādātājam ir tiesības saņemt finanšu atbalstu.
Vienotā kontaktpunkta izveide enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai
Projektu attīstītājiem, kuri iecerējuši īstenot, piemēram, vēja, saules parku vai uzstādīt kādu citu enerģijas ražošanas iekārtu, nepieciešamos dokumentus (atļauja, tehniskie noteikumi un citi dokumenti līdz pat ražošanas iekārtu nodošanai ekspluatācijā) varēs saņemt vienā iestādē.
Paredzams, ka vienotais kontaktpunkts būs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas nodrošinās kopējo procesa koordināciju un komunikāciju ar iesniedzēju, izsniedzot visu nepieciešamo dokumentāciju. BVKB koordinēs administratīvo atļauju un tehnisko noteikumu saņemšanu līdz enerģijas ražošanas iekārtu nodošanai ekspluatācijā un elektrostaciju gadījumā līdz to pieslēgšanai elektrotīklam.
Divgadu progresa ziņojuma sagatavošana enerģētikas jomā
Progresa ziņojumā tiks ietverta informācija par vēsturisko datu un informācijas apkopošanu, kā arī par Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ietverto mērķu un pasākumu izpildi. Progresa ziņojumus gatavos BVKB, sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi, siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu sistēmā iesaistītajām institūcijām, finanšu institūcijām un atbalsta programmu īstenotājiem, kā arī nozaru komersantiem. Progresa ziņojumu sagatavošanas nacionālo sistēmu noteiks Ministru kabinets.
Atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums centralizētajā siltumapgādē
Katra pašvaldība jau šobrīd centralizēto siltumapgādi savā teritorijā nodrošina autonomi. Šī neatkarīgā funkcija joprojām katrai pašvaldībai saglabājas, taču līdz ar grozījumiem tiek precizētas pašvaldību tiesības un konkretizētas iespējas siltumapgādes organizēšanā, lai nodrošinātu atjaunīgo energoresursu un jo īpaši bezemisiju tehnoloģiju īpatsvara pieaugumu centralizētajā siltumapgādē.
Mērķis ir nodrošināt, lai siltumapgādē izvēlētie risinājumi ir vērsti uz to, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un mazinātu gaisa piesārņojumu, kas šajā gadījumā rada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Rūpes par sabiedrības kopējo labumu, atbildība pret vidi ir būtiska, īstenojot konkrētus siltumapgādes sistēmas veidus savā administratīvajā teritorijā, piemēram, ēkas pieslēgt pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas vai ēkās izmantot bez-emisiju siltumapgādes tehnoloģiju, piemēram, neizmantot ogles apkurē, bet izmantot tikai koksnes granulu katlus vai izmantot bez-emisiju tehnoloģijas – siltumsūkņi, saules kolektori u.c.
Katra pašvaldība var brīvi izvēlēties kādus risinājumus tā ievieš, to nosakot savos saistošajos noteikumos. Pašvaldības, strādājot pie pašvaldības noteikumu precizēšanas, varēs izmantot KEM vadlīnijas, kuras tiks izstrādātas. Vadlīnijas attieksies uz siltumapgādes organizācijas nosacījumiem, kas pašvaldībām jāņem vērā, gan organizējot gan centralizēto siltumapgādi, gan individuālo siltumapgādi, lai līdzvērtīgā situācijā esošās pašvaldības piemērotu līdzvērtīgus nosacījumus.
KEM šobrīd sākusi darbu pie nosacījumu izstrādes Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta programmai energoefektivitātes veicināšanai centralizētajā siltumapgādē, tostarp paredzot investīcijas arī jaunu pieslēgumu izbūvei, lai pie esošas centralizētās siltumapgādes sistēmas pievienotu jaunus objektus. Atbalsta saņēmēji attiecīgajā programmā būs centralizētās siltumapgādes uzņēmumi, tai skaitā, pašvaldību kapitālsabiedrības. Pieejamais atbalsts būs aizdevums ar kapitāla atlaidi. Attiecīgos nosacījumus publiskajai apspriedei ir plānots nodot tuvāko mēnešu laikā.
Enerģētikas jomas pētniecība
Ar likumprojektu tiek piedāvāts izveidot arī enerģētikas jomas pētniecības ietvaru, kā ietvaros pārsvarā tiktu atbalstīti pirms-komerciālie pētījumi, pētot jau konkrētus risinājumus, kurus komersanti varētu ieviest ražošanā, piemēram, pirms-komerciālie pētījumi moderno biodegvielu ražošanai u.c.
Likumprojekta grozījumos ietvertas arī jaunas definīcijas, piemēram, “atlikumsiltums”, “atlikumaukstums”, “atbalsta shēmas” u.c.
