Klimata un enerģētikas ministrijai un Valsts kontrolei ir vienots redzējums par iesākto virzienu enerģētikas mērķu sasniegšanā
Valsts kontroles (VK) sniegtie priekšlikumi palīdz nostiprināt pārliecību par pareizi iesākto virzienu enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī pilnveidot ne vien Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) darbu, bet arī padarot valsts pārvaldi efektīvāku un modernāku. Pozitīvi, ka abu institūciju redzējums par enerģētikas politikas attīstību ir vienots.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Izsaku pateicību Valsts kontrolei par ieguldīto darbu un sniegtajiem priekšlikumiem, kurus vērtējam kā lietderīgus. Viens no iemesliem ministrijas izveidei, bija veidot koncentrētu enerģētikas politikas virzību. Revīzija, kuras fokuss bija 2021.-2023. gads un kur rezultatīvie rādītāji vērtēti par 2021. un 2022 gadu, skaidri apliecina, ka KEM izveide bija nepieciešama.”
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) īstenošanas uzraudzībā ir vieta pilnveidojumiem. Šogad, aktualizējot NEKP, KEM pievērsa īpašu uzmanību partneru iesaistei, gan tiekoties ar vairāk nekā 40 iesaistītajām pusēm, gan pirmo reizi ieviešot katram pasākumam efektivitātes rādītājus. Tā ir unikāla prakse starp Eiropas valstīm, vērtējot, cik konkrētie pasākumi izmaksā un, kādu labumu tie nes tautsaimniecībai.
KEM drīzumā cer arī saņemt ilgi gaidītās Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijas par Latvijas izstrādāto NEKP. EK, vērtējot dalībvalstu NEKP, ir būtiski raudzīties kopā ar visu iesniegto ES dalībvalstu NEKP – vai kopīgais valstu ieguldījums emisiju samazināšanā ir pietiekams. Pašlaik vien piecas ES dalībvalstis nav iesniegušas šos plānus.
Papildus jau izstrādātajām NEKP, KEM kopīgi ar enerģētikas nozares ekspertiem pilnveido Enerģētikas stratēģiju 2050. gadam, kuras galvenais fokuss ir vērsts uz tautsaimniecības vajadzībām un izmaksu efektivitāti.
Aktualizētais NEKP ir pirmā šāda dokumenta versija, kur norādīts investīciju apjoms, tostarp dalījumā pa nozarēm. NEKP aptver ne vien enerģētikas nozari, bet gan visas nozares, kuras sniedz ieguldījumu emisiju samazināšanā. Kopā NEKP ietverti vairāk nekā 250 pasākumu, enerģētika ir tā nozare, kur Latvija visveiksmīgāk piesaista privāto finansējumu. Redzam gan interesi atjaunīgās elektroenerģijas, gan biogāzes un biodegvielu attīstībā.
“Mēs ļoti labi apzināmies, ka nelielām valstīm vajadzības pēc dažādu projektu attīstības ir proporcionāli apjomīgākas par valsts īstermiņa finanšu iespējām. Veidot kvalitatīvu investīciju vidi, vienlaikus neaizmirstot par mūsu iedzīvotājiem, ir pietiekami izaicinošs uzdevums gan KEM, gan valsts pārvaldei kopumā. NEKP ir labs pirmais solis, lai to īstenotu,” skaidro Melnis.
Jau vēstīts, Valsts kontrole š. g.16. janvārī savā paziņojumā sniegusi priekšlikumus enerģētikas normatīvā regulējuma pilnveidei.
