Klimata un enerģētikas ministrs aizvada intensīvas sarunas enerģētikas ministru padomē Luksemburgā
Pirmdien, 16. jūnijā, Luksemburgā tika aizvadīta Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas (turpmāk – TTE) ministru padomes sanāksme. Latvijas delegāciju vadīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Ministrs piedalījās ES dalībvalstu viedokļu apmaiņā par REPowerEU ceļvedi, apstiprināja secinājumus par Enerģētikas savienības stiprināšanu, uzlabojot enerģētisko drošību, kā arī apsprieda vairākus citus aktuālus jautājumus.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Latvijas ieskatā REPowerEU ceļveža publikācija ir būtisks papildinājums ES enerģētiskās drošības stiprināšanā un enerģētiskās patstāvības veicināšanā, kā arī instruments, kas būtiski ļaus mazināt Krievijas ienākumu gūšanas iespējas no energoresursu eksporta uz ES. Latvija atbalsta RePowerEU ceļveža pamatmērķi – īstermiņā mazināt, taču vidējā termiņā pilnībā pārtraukt Krievijas energoresursu importu ES.” K. Melnis uzsvēra, ka saskaņā ar ceļvedi ES līmenī sagaida arī konkrētu, ambiciozu likumdošanas darbību kopumu.
Tajā pašā laikā ministrs atgādināja, ka Latvija kopā ar Baltijas valstīm pirmā ES pilnībā pārtrauca enerģētikas produktu importu no Krievijas. Kopš 2023. gada 1. janvāra Latvijas uzņēmumi neimportē energoresursus no Krievijas, līdz ar to Latvija jau izpilda REPowerEU plāna mērķi enerģētikas jomā.
REPowerEU ceļvedis (REPowerEU roadmap) jeb ceļa karte Krievijas enerģijas importa pārtraukšanai turpina soļus, kas tika ieskicēti 2022. gada maijā publicētajā REPowerEU plānā. Plāns nostiprināja ES apņemšanos atteikties no Krievijas energoresursiem, vienlaikus paātrinot atjaunīgās enerģijas izvēršanu un uzlabojot enerģijas ietaupījumus un energoefektivitāti. Ceļvedī iekļauti deviņi tematiski darbības virzieni, kas ieskicē ES tālākos soļus Krievijas izcelsmes energoresursu importa izbeigšanai.
TTE ministru padomes sanāksmē ar 25 valstu atbalstu tika apstiprināti secinājumi par Enerģētikas savienības stiprināšanu, uzlabojot enerģētisko drošību. Enerģētikas savienības mērķis ir turpināt attīstīt enerģijas vienoto tirgu, nodrošināt drošu, tīru un cenas ziņā pieejamu enerģiju visiem ES iedzīvotājiem un rūpniecības uzņēmumiem. “Enerģētiskā drošība ir viena no svarīgākajām ES prioritātēm enerģētikā. Latvijai enerģētiskā drošība nozīmē ne tikai piegādes drošību, tā ir arī neatkarība. Latvija atbalsta nepieciešamību ES līmenī diversificēt energopiegādes, samazināt ES atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa. Īpaši atbalstām RePowerEU mērķi izbeigt enerģijas importu no Krievijas visā ES. Šis solis ir svarīgs reģiona drošībai. Tomēr man diemžēl ir jāatzīst, ka šodien pieņemtie secinājumi varētu būt spēcīgāki,” pauda ministrs Kaspars Melnis.
Secinājumu centrā ir energoneatkarības stiprināšana, ES enerģijas tirgus integrācija, kritiskās infrastruktūras aizsardzība u.c. pasākumi ES enerģētiskās drošības stiprināšanai. Ministrs izcēla, ka infrastruktūras attīstībai un tās aizsardzībai, tirgus integrācijai un zemām enerģijas cenām arī turpmāk jābūt darba svarīgākajai daļai.
Sanāksmes laikā tika apspriesti arī vairāki citi būtiski jautājumi. Baltijas valstu ministri uzrunāja padomes dalībniekus, aicinot iekļaut kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un noturību starp galvenajām prioritātēm, veidojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu (Multiannual Financial Framework). “Pārrobežu enerģētikas infrastruktūras aizsardzības jomā – kiberuzbrukumu, sabotāžas vai citu ārkārtas situāciju gadījumā – vēl ir jāpaveic daudz. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments – CEF (Connecting Europe Facility) līdz šim ir bijis liels atbalsts reģiona enerģētikas infrastruktūras attīstībā, un mēs vēlētos to redzēt kā prioritāti nākamajā daudzgadu finanšu shēmā,” uzsvēra Kaspars Melnis.
Tāpat TTE padomes ietvaros notika informācijas apmaiņa par efektīva ieguldījuma nodrošināšanu ilgtspējīgām biodegvielām ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci Eiropas biodegvielas nozarē.
Dienas gaitā Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās arī ar Zviedrijas enerģētikas, biznesa un industrijas ministri Ebu Bušu. Tikšanās laikā Kaspars Melnis atkāroti apliecināja Latvijas interesi par LaSGo (Latvia – Sweden – Gotland) savienojuma izbūvi enerģētiskās drošības kontekstā, kā arī informēja par projekta tehniskās izpētes, kā arī ekonomiskās un tirgus izpētes pabeigšanu.
Tāpat Latvijas, Lietuva, Igaunija un Polija parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzībā un noturībā.
Pirms TTE padomes Latvijas delegācijas vadītājs apmeklēja Enerģētikas savienības darba grupas atklāšanas pasākumu. Savukārt darba pusdienu diskusijas laikā tika pārrunāta elektrības tirgus attīstība.