Krāslavas pils kompleksā plānota dārznieka mājas konservācija
Turpinot Krāslavas pils kompleksa sakārtošanas darbus, šogad paredzēts iekonservēt tā saucamo dārznieka māju - sarkano ķieģeļu ēku Pils ielā 4, aģentūru LETA informēja Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.
Minētā ēka patlaban turpina pamazām sabrukt, ir vizuāli nepievilcīga un, tā kā ir viegli pieejama tukšo logu un durvju ailu dēļ, arī apdraud cilvēku drošību.
2014.gadā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstu ir veikta ēkas izpēte un tehniskā stāvokļa novērtējums, kurā galvenais secinājums ir tas, ka paaugstinātas sniega slodzes dēļ var sagrūt daļa no ēkas jumta un pārsegumi. Ēkai ir steidzami nepieciešama rekonstrukcija, pretējā gadījumā lielāko daļu no esošajām konstrukcijām vairs nevarēs saglabāt un izmantot tālākajā ekspluatācijā.
Ņemot to vērā, Krāslavas novada pašvaldība 2016.gada budžetā ir ieplānojusi līdzekļus ēkas konservācijai, lai tālākā nākotnē varētu turpināt iekštelpu rekonstrukciju.
Patlaban ir sākta konservācijas tehniskā projekta izstrāde, paralēli tiek veikta sagruvušo konstrukciju un gružu izvākšana no ēkas. Tiek gatavots projekta pieteikums, lai piesaistītu arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas līdzekļus.
Pašvaldības šī gada budžetā ir ieplānots finansējums arī Krāslavas pils fasāžu un centrālo vārtu atjaunošanai, lai nodrošinātu 2011.gada projektu ilgtspēju. Tiek attīstīts arī projekts saistībā ar staļļu ēku - Amatu māju, kur jau šobrīd ir sakārtotas telpas vasaras izstāžu zāles un amatnieku radošo darbnīcu vajadzībām.
Decembrī staļļos veiksmīgi tika organizēts Ziemassvētku tirdziņš. Prioritāri ēkai ir jānomaina jumts un jāsakārto inženiertehniskie tīkli, lai varētu pamazām turpināt iekštelpu sakārtošanu.
Diemžēl šobrīd pašvaldībai un ES Struktūrfondos nav pieejami tik lieli līdzekļi, lai varētu pilnībā atjaunot grāfu Plāteru pili. Atklāts ir arī jautājums par to, kāda varētu būt ēkas funkcionālā izmantošana, jo ir skaidrs, ka neviens nav tik bagāts, lai varētu atļauties izmantot šo ēku tikai kā muzeju.
Novadnieki, kuru fotogrāfiju albumos ir kvalitatīvas fotogrāfijas ar pili, saimniecības ēkām un parka infrastruktūru, piemēram, mazo grotu, lapeni, kāpnēm, kas varētu atvieglot tālāku darbu, lai atjaunotu zudušos pils kompleksa elementus, aicinām iesniegt tās Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā vai pašvaldības Attīstības nodaļā.
Krāslavas pils kompleksā, kas ir 18.gadsimta valsts nozīmes kultūras piemineklis, pēdējos gados ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas. Pateicoties īstenotajiem projektiem, tas jau šobrīd ir iemīļots tūristu un kāzinieku apskates objekts un pastaigu vieta krāslaviešiem.
Uz pils fona skaisti izceļas arī metāla kariete, kuras uzstādīšanu pagājušajā gadā finansēja pašvaldība, ņemot vērā iedzīvotāju labāko iesniegto ideju par jauna pakalpojuma izveidi kāziniekiem.
Kompleksa saimniecības ēkās aktīvi darbojas Vēstures un mākslas muzejs un Tūrisma informācijas centrs, notiek dažādi kultūras pasākumi - Muzeju nakts, Leģendu nakts, izstāžu atklāšanas, ekskursijas un semināri, Latvijas Piļu un muižu asociācijas pasākumi.
2016.gadā Krāslavas pils kompleksa sakārtošanas darbus ciešā sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju plānots turpināt, galvenokārt - sakārtojot saimniecības ēkas.
LETA
Foto: Ieva Lūka/LETA
