16. Kristīnes dārza darbs. Stādu dālijas un kartupeļus
Man ir savi sēklas kartupeļi, taču "n- tajā" ataudzējumā, arī šķirnes sajaukušas, tāpēc jau agrāk biju izdomājusi nopirkt tīru sēklu. Pa ceļam uz laukiem iegriezāmies dārza preču veikalā Kastrānes ielā, un tur atradās tieši tas, kas man bija vajadzīgs – ‘Agrie dzeltenie’. Aiz priekiem pat cenu nepajautāju, nopirku trīs kilogramus – ar šādu daudzumu podu kultūrai pietiks! Turpat dabūju arī zāliena sēklu maisījumu sausai un saulainai vietai. Man zem liepas tieši tāda vieta arī ir – katru vasaru sausā un siltā laikā tur izdeg zāle. Varbūt šis maisījums būs tā brīnumzālīte...Vai tas ir dārgi vai lēti – trīsarpus lati uz 30 m2 zāliena? Tā man aptuveni izmaksās zāliena uzlabošana. Tiesa gan, man nav īsti skaidrs, kā to sēklu iedabūt zemē, ja jau tur ir kaut kušķaina – tomēr zāle. Un pienenes arī. Bet es negribētu rakt zālienu augšā un ierīkot zālienu pilnīgi no jauna. Šonedēļ vēl nesēšu zāli, jo savā naivumā iedomājos – varbūt kāds man ieteiks, kā to labāk izdarīt. Pa ceļam Ciemupē nopirkām divus maisus neitralizētas Olaines kūdras (cik tā neitralizēta, to gan nezinu – atliek tikai ticēt tam, kas rakstīts uz iepakojuma), lai būtu kur sēdināt kartupeļus. Un tā ar visu šo bruņojumu sāku darboties ar kartupeļiem. Sastādīju ātri, aplaistīju, sasēju podiņus pa pāriem polietilēna maisiņos un noliku verandā uz grīdas. Nezinu, cik liels labums no tiem plēves maisiņiem, bet savs mierinājums ir: varbūt tupeņiem tā būs siltāk, varbūt mitrums labāk turēsies kūdrā – varbūt ātrāk apsakņosies. Kāpēc es tā noņemos ar kartupeļiem? Iemesli ir divi: agrāk tikšu pie jaunajiem kartupeļiem un nebūs tik ļoti jānopūlas ar ravēšanu. No podiem izstādīšu kartupeļus tad, kad laksti būs pastiepušies vismaz sprīža garumā, bet līdz tam laikam tikšu galā ar vārpatu, pienenēm un gārsu, kas saviesušās dobē, kur paredzēts stādīt agros kartupeļus. Raundapu nezālēm virsū – un miers viņu pīšļiem! Tādu pašu paņēmienu gribēju izmantot, stādot puķu gumus. Tikai podi lielāki, jo dažs gums ir īsts milzenis. Izstādē pirktie gumi bija maziņi –katrs nonācis savā podiņā. Bet kas darāms ar lielajiem pašas izaudzētajiem dāliju žuburiem? Dalīt nost katru gumu un stādīt tāpat kā veikalā pirktos? Vai likt vienā lielā podā visu milzeni? Īstas skaidrības man nav, tāpēc izdarīju abējādi – no katra lielā nolauzu pāris mazos gumus un iestādīju mazākos podos, bet atlikušos – lielā traukā. Būtu žēl, ja manas nemācēšanas dēļ aizietu postā pagājušā gada dālijas – tās bija tik skaistas! Pēcpusdienā laiks uzlabojās, un varēju beidzot ar mazo vēdekļveida grābeklīti mājai tuvākajās divās dobēs izkasīt krūmos un ziemciešu ceros sabirušās pērnās lapas un citas drazas, un pēc tam arī uzkaisīt slāpekļa mēslojumu. Zeme mitra, gaiss arī, tā ka nevajadzētu slāpeklim izkūpēt gaisā. Vairāk arī neko nepaspēju izdarīt, sāka atkal līt. {ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes}
