26. Kristīnes dārza darbs. Zāliena lielākais ienaidnieks
Tā izdevās izravēt tikai kādu piekto daļu laukumiņa – tad mana lāpsta uzdūrās uz kaut kāda kultūrslāņa, par kura eksistenci līdz šim nebija ne jausmas. Izrādījās, ka pavisam sekli zem augsnes virskārtas ir sabērti dažnedažādi būvgruži – vecu dakstiņu lauskas, gāzbetona atlūzas, stikli, pat veseli ķieģeļi un, protams, arī dzelzs gabali. Tagad beidzot es saprotu, kāpēc šajā vietā zāliens tik slikti aug un kāpēc vasaras vidū tas vienmēr izdeg – pat ja reizi nedēļā to apleju. Zālei ir seklāka sakņu sistēma, tā netiek pie mitruma klāt, , bet pienenes – kā par brīnumu – iespiežas pat vissīkākajās spraugās starp drazām un ielaiž sakni tik dziļi, ka dabū ūdeni. Un tāpēc tās spēj izdzīvot. Tagad man ir dilemma – vai turpināt bakstīties ar lāpstu vai kādu citu verķi un mēģināt iznīdēt pienenes, vai ārdīt zālienu ārā, iztīrīt zemi un iesēt jaunu zālīti. Abi varianti liekas gana darbietilpīgi. {ABC_POLL ID=zaliens_pienenes}