32. Kristīnes dārza darbs. Pārcelšanās bacilis pret vasaras krāšņumu

{ARTICLE ID=kristines_darza_gads_pages NOBR=Yes} Brīvdienās bijām aizbraukuši apskatīt vienu zemes gabalu, ko saklaušinājām tepat netālu – tikai 4 km no pašreizējās mājvietas. Atgriezāmies ar pretrunīgām sajūtām. Pārcelšanās bacilis nav no mums atstājies, lai gan šis laiks, šķiet, ir vismazāk piemērots domām par dezertēšanu. Tik skaistu savu dārzu jūnijā neesmu redzējusi nevienu gadu! Tas it kā speciāli, lai mums būtu grūtāk pieņemt liktenīgu lēmumu. Pat vīrs atzīst, ka superskaista ir starp zemajiem kadiķiem un tūjām iestādītā rozā ziedu roze – karaliski ziedi uz karaliska fona! Tā man visu laiku bija problēma – kā iestādīt rozes, lai tās iederētos starp citiem augiem – tos "nenoēstu" ar savu krāšņumu un arī pašas nepazustu starp citiem skaistiem augiem. Šis variants – roze skujeņu grupā - manuprāt, ir viens no labākajiem. Labāks pat nekā rozes vienas pašas savā dobē, jo skujeņu grupā nekad nav tukši un neizskatīgi. Rozes zied kā negudras! Man jau gandrīz pilnībā izdevies pie verandas realizēt lielās rožu dobes ideju – verandas galā ar skatu uz pagalmu lai būtu sarkanās un dzeltenās vai oranžīgās rozes, bet gar verandas garāko malu, kas vērsta pret upi, lai būtu sarkanās, rozā un baltās rozes. Tikai viena roze, šķiet, īsti neiederas dzelteno un sarkano rožu grupā, bet tā ir tik īpaša, ka laikam es to nepārcelšu uz citu vietu. Tā ir angļu roze – krāsa man diez ko nepatīk - bālgani rozā, bet tik blīvi pildīta, kā neviena cita – šķiet, kā piebāzta ar ziedlapām, bet, pats galvenais, ļoti smaržīga, smaržīgāka par visām citām, arī par manu mīluli dzelteno ‘Friesia’. Angļu roze iestādīta pašā taciņas malā, lai labāk justu tās smaržu. Prombraucot nogriezīšu kādu zariņu, lai smaržo arī Rīgas dzīvoklī. Trešā vieta, kur aug rozes, ir bērza kalna pakājē. Par bērza kalnu var runāt nosacīti – patiesībā tā ir art zemi apbērta izdedžu kaudze, kuras augšā izaudzis varens bērzs. Ilgi nevarēju izdomāt, ko lai tur stāda, jo tā nezāļu čupa, kas tur bija, kad nopirkām šo vietu, nekā neatbilda maniem priekšstatiem par pievilcīgu dārza stūrīti. Draudzene ieteica pamēģināt tur sastādīt savvaļas rozes, jo tās, kā jau mežoņi, aug pat vissliktākajās vietās. Ar mežeņiem apkrauties tik tuvu mājai man kaut kā nelikās vilinoši, bet pati doma iepatikās – un tā tapa rožu loks bērza pakājē. Tur sastādīju sarkanās krūmu rozes, pa starpām divas rozā – lai nav vienmuļi sarkana rinda. Rozes diezgan labi pārcieta šī gada jūnija sausumu, pāris reizes tās aplaistījām, tomēr, šķiet, rozes būtu palikušas dzīvas arī bez tā, varbūt tikai sliktāk ziedētu. Vēl rinda nav saziedējusi visā krāšņumā, taču jau tagad ir gana skaisti. Draudzene bija atbraukusi ciemos un, kad ieraudzīja šo vietu, pat iesaucās – tik skaistas rozes un tik tālu no mājas! Patiesībā tālu nav, tikai bērza kalns no mājas daļēji aizsedz skatu uz rozēm, vēl priekša ir aveņveida kazeņu krūms, tāpēc rozes īsti labi apskatāmas tikai, kad pienāk tuvāk, un no ceļa. Es jau saku – ne sev vien stādīju, - arī garāmgājējiem lai ir prieks tās redzēt! Bet patiesībā līdz ar rožu rindas izveidi aiz saimniecības ēkas ir tapusi ļoti omulīga atpūtas vieta – tās dienvidu malā uzbēruma augstākajā līmenī augošās liepas dod paēnu. Uz dambja otrā pakāpiena ir ugunskura vieta, aiz ugunskura pie žoga augsto krūmu – irbeņlapu fizokarpu, kokveida peoniju, irbeņu, segliņu, ligustru, ceriņu, arāliju un etiķkoka grupa, - tie piesedz ugunskura vietu no ceļa puses. Lejāk ir zāliens ar rožu loku un jasmīniem un bērza kalnu. Arī saimniecības ēkas pusē lieli jasmīnu krūmi. Un šobrīd šajā vietā viss ir lieliskā izskatā! Īstais laiks un īstā vieta, lai aicinātu ciemiņus un tusētu pie ugunskura un priecātos par lielisko skatu uz dārzu un tālāku panorāmu, kas paveras no dambja.. Bet! Kā jau teicu – dezertēšanas bacilis no mums nav atstājies, un to jau redz arī dārzā un mājā. Kopš tā brīža, kad nopietni sākām apsvērt visus "par" un "pret" palikšanai šajā vietā, faktiski vīrs vairs nav piesitis gandrīz vai nevienu dēli. Un arī man rokas tādas kā nokaltušas – daudzviet jau dobēs saviesušās nezāles... Arī zāliens appļauts tikai ap pašu māju un viena sleja ap lielajām augu grupām – lai galīgi nepazūd pļavā. Pēc lielā sausuma zāliens tikai pamazām sāk atkopties, taču varam par to tikai priecāties – nav saaugusi zāle, kā mūris, - var arī nepļaut lielos laukumus un kaifot par margrietiņām, smilgām, ziepenītem, āboliņu un citām skaistām vasaras vidus pļavas puķītēm egļu mežiņā... Kas būs, kad tās būs noziedējušas un pļava būs pelēka un neizskatīga – pagaidām nedomāju. Tad jau redzēs. Vai nu atgriezīsies enerģija un sāksim atkal kopt šo zemi un māju, vai arī dosimies laimi meklēt citur. Jo patiešām te nav viegli uzturēt dārzu pie dzīvības, ja nav iespējas īstajā brīdī uzgāzt katram augam kārtīgu ūdens šļakatu!
Sausajā laikā, kad netikām galā ar laistīšanu, aizgāja bojā rudenī stādītais bērzs, vairāki jaunie klinšrozīšu krūmi, mazākais sausserdis – pat forsītijai puse zaru nokalta! Turpretim tajā zemes gabalā, kuru bijām apskatīt, visi koki, krūmi un puķes stāv kā brieži, lai gan zemes gabalā nav ne akas, ne dīķa – nekas neliecina, ka te kaut kas ticis laistīts. Pataustīju zemi – tā bija viegli mitra un drupana. Šķiet, tā ir laba mālsmilts. Ne salīdzināt ar tiem pelniem, kas ir mūsu pašreizējā vietā! Pagaidām vairāk par šo zemes gabalu neko nestāstīšu, jo nekas taču nav izlemts. Ja vēlreiz tur atgriezīsimies – tad tas būs nopietnāk un būs arī vairāk, ko teikt. Bet pašlaik ņemu fotoaparātu un tveru skaistākos sava Daugavmalas dārza mirkļus. Dārzā gavilē viskrāšņākās vasaras puķes un krūmi - lilijas, rozes, jasmīni, vēl zied peonijas, īrisi, - bet man šoreiz gribējās parādīt kaut ko īpašu - savvaļas vai gandrīz savvaļas puķes, no kurām daļa atrasta tepat tuvējās pļavās vai pašas ieceļojušas dārzā - madaras, laimiņi, sāk ziedēt augstās veronikas... Mani skaistākie jūnija augi {ABC_GALLERY ID=galerija_junijs4}

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Ikgadējā konferencē “Latvija – valsts bez atkritumiem” runās par aspektiem straujākai valsts virzībai uz aprites ekonomiku

Šogad Latvijā spēkā stājušās vairākas izmaiņas normatīvajos aktos ar mērķi veicināt atkritumu samazināšanu un pārstrādi otrreizējās izejvielās, tādējādi virzot valsti uz straujāku aprites ekonomikas attīstību un Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi.

Izstāsti Latvijai

BIOVIDE: Pielaiko telpu, māju, dārzu

BIOVIDE izbūves darbus veic jau 10 gadus. Jebkurai situācijai spēj atrast risinājumu. Augsti gruntsūdeņi vai šaura teritorija BIOVIDEI nav šķērslis.

32. Kristīnes dārza darbs. Pārcelšanās bacilis pret vasaras krāšņumu

Dalies ar šo rakstu

Komentāri