4. darbs. Roku burkānus, bet kas šoziem notiks ar rozēm?
Satraukties pagaidām par salu vēl nav ko, ja runa ir par skujeņiem, bet ko iesākt ar rozēm? Rozes ir mana lielā mīkla. Es ar tām īsti netieku galā ne vasarā, ne ziemā. Katru vasaru tās pamatīgi maitā utis un tārpi (negribu noņemties ar indēm!)un tiksi uz rudens pusi izskatās patiešām skaistas, bet ziemā krūmi apsalst. Ir dažas šķirnes, kuras cieš mazāk un pavasarī labi ataug. Man tās ir Europeana (vai tā to šķirni raksta?) un vēl kaut kāda dzeltenā, kuras nosaukumu nezinu, jo tā tika uzdāvināta, bet citām klājas bēdīgi. Problēma ir tā, ka īsti nezinu, kurā brīdī vajag segt rozes un kā. Ja dzīvotu blakus, varbūt varētu labāk notrāpīt īsto brīdi. Aizagājušajā gadā zaudēju sešus rožu krūmus. Žēl. Protams, ka apsala visskaistākās. Vienīgais mierinājums, ka dzirdēju – arī citiem rozes slikti ziemojušas... Tagad atkal esmu apmulsusi – sniega tikpat kā nav, bet ziema ir tikai vidū. Mana sirds saka: vajag segt! Bet prāts pretī: līst taču! Jo zeme tikai pašā virskārtā ir sasalusi, centimetru zem šīs garoziņas ir mīksts. Zinu: ja sasegšu par agru vai par biezu, rozes izsutīs. Ja par vēlu vai par vāju – izsals. Ja neko nedarīšu, var gan izsalt, gan izdzīvot, it kā nekāda sala nebūtu bijis. Manā rožu dārziņā jau bijuši visi šie scenāriji, bet es no tā neesmu guvusi pieredzi, kas noderētu pašlaik. Otra problēma – nav īstas kārtības ar segšanas materiāliem. Zinu, ka daudzi rožkopji lieto egļu skujas, bet man to nav. Nav, kas atved, jo vīrs uzskata, kā tāda nieka dēļ kā skuju sagāde viņš nevar tērēt savu dārgo laiku. Pati to nevar izdarīt, jo man nav autovadītāja tiesību. Pagājušajā ziemā sametu uz dažiem krūmiem koka taras kastes un plastmasas spaiņus, bet nekas īpaši labs no tā nesanāca. Šoruden vienreiz pa ceļam uz laukiem iekāpām mežā un nelielu klēpi egļu zaru salauzām, kādiem trim krūmiem varbūt pietiks, taču zari jau pāris mēnešus nostāvējuši pie mājas. Vai tādi maz der segšanai? Skujas gan vēl pie tiem turas. Man ir atvesti pāris kūdras maisu, bet, cik zinu, segšana ar kūdru vienu pašu ir diezgan riskanta. Vismaz uz nesasalušas zemes jau nu laikam noteikti to nevajag bērt. Pa divām brīvdienām, kamēr te esmu, zeme nepaguva tik daudz sasalt, lai kūdrošana būtu droša. Un vakarpusē atkal sāka līt. Tad ko darīt – segt vai nesegt? Šoreiz atstāju rozes nepasegtas. Smejies vai raudi – kontrolvariants! Pārbaudīšu uz dabisko izlasi.
