44.Kristīnes dārza darbs. Dīķī peld smirdīgas duļķes
Mēģinājām nosmelt duļķes ar spaini, bet darbs atgādināja Dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām. Ilgi grūti visu savākt kopā, smeļot duļķes pajūk uz visām pusēm, un arī tad, ja izdodas lielumu nosmelt, ar laiku duļķes uzrodas atkal. Vienu brīdi pat ielaidām dīķī piepūšamo laivu, lai labāk piekļūtu duļķēm un tās izzvejot. Tas jau pārvērtās par farsu. Garāmgājēji noteikti smējās. Nav patīkami, ka katrreiz, atbraucot uz dārzu, vispirms jātīra dīķis. Tas ir stulbs laika tēriņš, Edgars to varētu izmantot daudz sakarīgāk, turpinot mājas remontu. Taču tāda smirdīga ūdens baļļa mums riebjas! Duļķes noklāj dīķa virsmu kā mazi apaļi ūdensaugi. Augustā dīķī parādījās gaiši zaļi, īsti ūdens augi, kas pārklāja visu tā virsmu, it kā jau nepietiktu ar duļķēm. Vasaras vidū tur bija uzradušā sīkas zivteles, bet drīz vien redzējām tās peldam ar vēderiem uz augšu. Un tad vienu dienu mums radās brīnišķīga ideja kā cīnīties ar duļķēm. Nē, mēs nepiegāzām dīķi ar herbicīdiem, hlorkaļķi vai citu indi, kā to iesaka daži baseinu ierīkotāji. Tas mums neder, jo mēs gribam dzīvu dīķi, kurā augtu ūdensrozes. Arī bruņurupučus vai citus ūdenszālēdājus mēs tur neielaidām. Nezinām, vai kāds tur spētu izdzīvot un vēl arī iztīrīt dīķi. Mēs nelikām arī filtru ienākošās caurules galā, kas izkāstu visus organiskos piesārņojumus. Tur būtu nepieciešamas pamatīgas, dārgas iekārtas. Bijām jau atraduši vienu firma, kas piedāvāja izbūvēt iekārtu, kur ūdeni sūknētu uz īpašu bunduli, kurā baktērijas to attīrītu. Izmaksu dēļ no tā atteicāmies. Mēs atradām pavisam vienkāršu un lētu veidu, kā ātri atbrīvot dīķi no duļķēm un ūdenszālēm. Mūsu metode bija ātrs un efektīvs veids, kā apkarot sekas, diemžēl cēlonis paliek nezināms un līdz ar to – nenovērsts. Lai atbrīvotu dīķi no duļķēm un peldošajām ūdenszālēm, izmantojām parasto lauksaimniecības agrotīklu, ar kuru apklāj dobes, lai pasargātu augus no salnām. Visā dīķa platumā iegremdējām agrotīklu un tad vilkām no viena dīķa galu uz otru. Vienā rāvienā tika savākts viss, kas peldēja pa dīķa virsu. Divu stundu vietā tagad darbs prasīja 10 minūtes, labi vai ne? Šķiet, ka nākotnē vajadzēs izveidot dīķim pārplūdi, kas regulēs tā līmeni un ļaus noplūst duļķēm. Tad vispār vairs nevajadzēs nodarboties ar netīrumu smalstīšanu. Bet ir jāatrod ceļš, kur noplūdes grāvis nevienu netraucēs. Iespējams, ka to vajadzēs ievadīt strauta lejtecē.. Bet tas notiks tādos brikšņos un slīkšņā, kur pat lāči baidītos ielīst, jo tur, lejpus mūs mājas ap strautu līdz pat Daugavai plešas pārpurvojusies, aizaugusi un galīgi nekopta pagasta zeme.
