5. darbs. Dārzam vajag ielāpus
Visu vasaru un rudeni man jānoņemas ar visvisādām nobirām, ko šie cēlie koki nemitīgi bārsta uz trotuāra un zālienā. Vecās betona trotuāra plāksnes šajā vietā ir koku sakņu izcilātas, šķības un greizas – un es nevaru neko izdomāt, kā ar šo nejēdzību tikt galā. Bet, visļaunākais – zem tiem nekas lāgā negrib augt. Arī zāle ne. Esmu diezgan daudz meklējusi padomus dažādos žurnālos un grāmatās, bet – kas citiem varbūt ir derējis, man – kā par spīti – neder. Biju lasījusi, ka zem liepas var stādīt pahisandras. Tie ir mūžzaļi, ēncietīgi lakstaugi ar skaistām, dalītām lapām. Pirms trim gadiem nopirku duci, sastādīju. Aug jau gan, bet pārāk lēni (varbūt tā pati liepa atņem augšanas sparu?). Pa šo laiku tikai kāds kvadrātmetrs ir kārtīgi apaudzis. Visvienkāršāk būtu visu laukumiņu ap liepas stumbru apstādīt ar tām pašām pahisandrām, taču ziedi tām nu nekādi dižie nav, knapi samanāmi. Gribas, lai durvju priekšā dobē būtu arī kāda cita krāsa, ne tikai zaļā, tāpēc blakām sastādīju rozā zemenes un valdšteinijas. Un arī tās mokās zem liepas lapotnes un nekā nevar aizvilkt visu laukumu ciet. Vasarā vēl kaut kāds zaļums tur parādās, bet tagad, tukšajā laikā, šī vieta ir plankumaina un nepievilcīga Vasarā biju izdomājusi, ka tur varētu iestādīt raibo gārsu. Šķiet, ka tam mošķim jau nu vajadzētu spēt izdzīvot arī zem liepas. Šīs gārsas es ieraudzīju LU Botāniskajā dārzā, tās auga tieši zem liela koka un nemaz neizskatījās panīkušas. Kad par tām pajautāju kādam dārza darbiniekam, kas bija tuvumā, man pateica, ka ar šo lakstu patiešām vērts padarboties, tikai jāatceras, ka vasarā vajag nogriezt ziedkātus ar visiem ziediem – lai lapojums nezaudē izskatu. Tā man nebūtu problēma, jo liepa visu laiku ir acu priekšā. Taču tagad, skatoties pa otrā stāva logu lejup, redzu, ka gārsas nav nemaz tik laba ideja. Vasarā un rudenī, protams, sulīgi zaļo pahisandru kvadrātmetrs un tam blakus – baltraibo gārsu tepiķis – izskatīsies skaisti, bet ziemā gārsai lapu nav, un dobe zem liepas būs tikpat paplukusi, kāda ir pašlaik. Meklēju citu variantu. No saviem otrā stāva augstumiem redzu, ka pašlaik ļoti skaistas ir Bīberšteina radzenes, ko esmu sasējusi vēl vienā problemātiskajā vietā – uzkalniņā zem liela bērza. Tagad tur ir sudraboti zilgans laukums, vasarā būs balts ziedos – lieliski! Bet kā būs ar gaismu? Radzenēm patīk saulainas vietas, bet te, zem liepas, saule būs tikai pašā dienvidū. Tātad, neder? Krūmus šajā vietā negribas stādīt – lai zari neliecas uz celiņiem. Tā ka atkal jāatgriežas pie lakstaugiem. Varētu stādīt kapmirtes – tās diezgan labi aug zem ozola, bet ar pahisandrām tas nebūtu interesants salikums – zaļš ar zaļu, un arī ar ziediem kapmirtēm tā patrūcīgi... Kad esmu gara acīm pārstaigājusi visus man zināmos ziemā zaļojošos sedzējaugus, saprotu, ka esmu "auzās". Es patiešām nezinu, kā šo melno plankumu aizlāpīt. Esmu izpētījusi diezgan daudz aprakstus par puķēm, bet katrai no tām ir kāda vaina – vai nu necieš sausumu (zem liepas vasarā vienmēr trūkst mitruma), tām vajadzīgs daudz gaismas vai arī dekorativitāte ir īslaicīga (bet man vajag, lai šie augi būtu gana skaisti vienmēr, jo uz lauku māju braucam visu gadu, arī ziemā). Bet ir taču tikai februāris, un es varu vēl pameklēt un padomāt. Vienkāršāk gāja ar zemo krūmu dobes "izdomāšanu". No otrā stāva līmeņa kā uz delnas atklājās, ka šinī laikā būtu skaisti, ja tukšās vietas aizpildītu lavandu krūmiņi – pašlaik tās ir tikai rindā dobs kreisajā pusē gar pašu celiņu, bet varētu būt arī dziļāk dobē un aizpildīt visu telpu līdz klinšrozīšu krūmiem.. Lavandai arī tagad ir dzīvas, zilganzaļas lapiņas, un, tā kā mums ir globālā sasilšana, tā vajadzētu būt arī nākamajā ziemā. Nākamnedēļ mēģināšu uzzināt, vai kāds pašlaik nepārdod lavandu stādus podiņos, lai gan cerību nav daudz – tirgotāji pieturas pie tradicionālajiem stādīšanas termiņiem. Taču pameklēt var. Man ziemas stādīšanā jau ir pieredze – ja vien dabūšu lavandas, viss izdosies tāpat kā ar pārējiem ziemas stādījumiem.
