Kurš atbildīgs par īrēta īpašuma apdrošināšanu – īrnieks vai īpašnieks?
Mājas ir miera osta, kur atgriezties, ko sargāt un par kuru rūpēties. Bet kā pasargāt savu īpašumu, ja atļaujat tajā dzīvot kādam citam? Kuram jāapdrošina īzīrētais mājoklis – īpašniekam vai īrniekam? Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka īrnieku neuzmanīgas vai ļaunprātīgas rīcības sekas var izmaksāt pat vairākus tūkstošus eiro, savukārt īpašnieku zināšanas par iespējām sevi pasargāt ne vienmēr ir pietiekamas.
"Loģiski būtu, ka īpašumu apdrošina īpašnieks, jo viņš ir galvenā ieinteresētā persona. Ja ar dzīvokli vai māju kas atgadīsies, īrniekam vienmēr būs iespēja noīrēt citu īpašumu, kamēr tieši nekustamā īpašuma īpašniekam būs darba pilnas rokas, lai esošo īpašumu atjaunotu. Taču tas nenozīmē, ka visa atbildība gulstas tikai uz īpašnieka pleciem. Arī īrniekam ir ne mazāk svarīgi parūpēties par savu sirdsmieru un nodrošināties pret nejaušībām, kas var izmaksāt visai dārgi," stāsta Līva Bogdanova, apdrošināšanas sabiedrības Fizisko personu īpašuma produktu vadītāja.
Kuram jāapdrošina īpašums, ja tas tiek izīrēts?
"Īpašumu apdrošināšanā pastāv vairāki risku veidi – nosaukto risku segums un visu risku segums. Tirgū piekoptā prakse lielākoties paredz, ka visu risku segumā ir iekļauta atlīdzība arī par zaudējumiem, ko ļaunprātīgā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības īpašniekam var radīt īrnieks. Savukārt apdrošināt mantu, kas atrodas iekšā nekustamajā īpašumā, ir ieinteresēti abi: īpašnieki lielākoties īres dzīvokļus aprīko ar mēbelēm un sadzīves tehniku, bet tur atrodas arī īrnieka iedzīve," stāsta speciāliste, piebilstot, ka Latvijas tirgū vairāki apdrošinātāji piedāvā īrnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Atšķirībā no vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) īrnieka CTA sedz zaudējumus, ko cilvēks nodara konkrētajam īpašumam, kuru īrē.
Eksperte atzīst, ka Latvijas īres tirgus vēl ir attīstības iedīglī, tāpēc daudziem nav pieredzes ar dažādu risku paredzēšanu un nodrošināšanos pret tiem. Tāpēc viņa atgādina – lai apdrošinātājs iesaistītos īpašnieka un īrnieka attiecībās problēmu gadījumos, ir jābūt rakstiskam īres līgumam un īpašuma pārņemšanas brīdī veiktai fotofiksācijai ar pieņemšanas-nodošanas aktu, kas pēc negadījuma ļauj visām pusēm skaidri saprast, kā īpašums izskatījās brīdī, kad īrnieks to pieņēma. Strīdu gadījumos tā ir arī īrnieka iespēja sevi pasargāt no nepamatotām īpašnieka pretenzijām.
Sarežģītāka situācija ir ar pašvaldību dzīvokļiem. "Pašvaldību īres līgumi mēdz būt ļoti dažādi, un jautājumi, kuri skar apdrošināšanas nosacījumus, tajos lielākoties nav definēti. Tādēļ gadījumos, kad īrnieks īrē dzīvokli no pašvaldības, iesakām paša sirdsmieram šo jautājumu pārrunāt ar konkrēto pašvaldību, ar kuru slēgts īres līgums," iesaka eksperte.
Ko apdrošina īpašnieks, ko – īrnieks?
Īpašnieks var apdrošināt īpašumu ar visu risku segumu, kur iekļauti arī potenciālie īrnieka nodarījumi. Savukārt īrnieks var maksimāli pasargāt sevi, iegādājoties CTA polisi. "Ja bērns apzīmē sienas un tās ir jāpārkrāso vai jāmaina tapetes, ja nejauši piededzini uz plīts ēdienu tik ļoti, ka rodas piedūmojums, ir jātīra dzīvoklis un varbūt pat jāmaina plīts – tās ir lietas, ko var apdrošināt ar CTA. Mūsu pieredzē ir bijis gadījums, kad mājās atstāts suns aiz garlaicības sagrauž virtuves linoleja grīdu smalkos gabaliņos. Gadās, ka īrnieki nevērīgi apsēžas uz mēbelēm, kas tam nav paredzētas, un tās vienkārši izjūk," pieredzē dalās eksperte. Arī šādos gadījumos CTA īrnieku pasargās no finansiāliem zaudējumiem, kas vidēji svārstās ap 700 eiro apmērā.
"Diemžēl mēdz būt arī ļaunprātīgi gadījumi, kad īrnieki izsit sienā caurumu, salauž durvis, norauj un saplēš aizkarus, demontē sienas skapīšus. Šie gadījumi lielākoties iet rokrokā ar apreibinošu vielu lietošanu," stāsta speciāliste, norādot, ka šādos gadījumos īpašnieku pasargā īpašuma visu risku seguma polise.
Kurš atbildīgs, ja īrnieks sabojā kaimiņa īpašumu?
Ja gadījies tā, ka īrnieks appludinājis apakšstāva kaimiņu vai nogrūdis smagu puķupodu uz kaimiņa balkona, kaut ko saplēšot, zaudējumus sedz CTA. "Apdrošināšanas sabiedrības prakse ir tāda: ja īpašnieks iegādājies CTA, atlīdzinām zaudējumus, kas no viņam piederošā īpašuma var rasties kaimiņu nekustamajam īpašumam neatkarīgi no tā, kurš tos nodarījis – pats īpašnieks, īrnieks, ciemiņš, zaglis, auklīte vai kāds cits. Arī īrnieks var pasargāt sevi no zaudējumiem, kurus viņš var radīt īrētā īpašuma kaimiņiem, piemēram, pārpildot vannu ar ūdeni un salejot kaimiņu dzīvokļus, iegādājoties CTA polisi. Ja polisi iegādājušies abi – visticamāk, atlīdzība tiks regulēta pēc īpašnieka polises, jo praksē kaimiņi parasti piesaka pretenzijas pret īpašnieku. Tiesa, jāmeklē arī cēlonis: ja plīsušas īpašumā esošās caurules, tad lielākoties tā nav īrnieka, bet gan dzīvokļa īpašnieka atbildība, savukārt, ja īrnieks nemākulīgi pieslēdzis veļasmašīnu un tāpēc nopludināti kaimiņa griesti – tā ir īrnieka atbildība," skaidro eksperte.
Vai pietiek tikai ar polises iegādi?
Eksperte atzīst – pieteikto atlīdzību skaits par īrnieku nodarītajiem postījumiem ir salīdzinoši neliels. "Galvenais iemesls ir cilvēku nezināšana, jo CTA lielākoties saistās ar kaimiņu appludināšanu – tas ļoti izteikti atspoguļojas mūsu statistikas datos, jo 95% pieteikto atlīdzību ir saistītas ar appludināšanas risku. Ļoti neliela daļa īres tirgus dalībnieku zina, ka abas līgumslēdzējpuses var pasargāt sevi no neparedzamiem izdevumiem, jau īres līgumā atrunājot nosacījumus par apdrošināšanas polišu iegādi, kas būtu kā papildu drošības spilvens abām pusēm neparedzētos brīžos," skaidro speciāliste. Viņa piebilst – šobrīd vairumā gadījumu kā vienīgais drošības garants kalpo viena vai vairāku mēnešu īres maksas apmēra garantijas jeb drošības nauda, ko īrnieks iemaksā īpašniekam.
Apdrošinātāji dzīvokļu īpašniekiem iesaka laiku pa laikam apciemot īrniekus un paskatīties, kas notiek īpašumā. Lielākajā daļā gadījumu nekustamie īpašumi tiek izīrēti personām, ar kurām iepriekš īpašnieks nav bijis pazīstams. Tādēļ nav nekas nosodāms, ja īpašnieks izsaka vēlmi ar noteiktu regularitāti veikt sava īpašuma apsekošanu, lai pārliecinātos par tā tehnisko stāvokli. Par šādām apsekošanām, protams, būtu labi vienoties uzreiz, to atrunājot līgumā, lai īrniekam nerastos sajūta, ka notiek iejaukšanās viņa dzīves telpā.
