Latvija jau ir sasniegusi ES noteikto dabasgāzes patēriņa ietaupījumu

2022. gada 26. jūlijā Eiropas Savienības ārkārtas enerģētikas ministru padomes sanāksmē dalībvalstu ministri vienojās par energoapgādes drošības pasākumiem, kas jāveic pirms jaunās ziemas sezonas.

Sanāksmē dalībvalstis vienojās par Regulu par dabasgāzes patēriņa samazināšanu, kas paredz, ka dalībvalstis no š.g. 1. augusta līdz nākamā gada 31. martam brīvprātīgi samazina dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu vidējo patēriņu. Šīs Regulas mērķis ir taupīt dabasgāzi, lai sagatavotos iespējamiem gāzes piegādes traucējumiem no Krievijas, kas nepārtraukti izmanto energoapgādi kā ieroci.

Ņemot vērā, ka Latvijas dabasgāzes patēriņš š.g. 2. ceturksnī jau ir samazinājies par 31%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, Latvija Regulā noteikto ietaupījumu jau ir sasniegusi un nekādi papildu pasākumi nebūs jāīsteno. Vienlaikus Latvija ir izveidojusi dabasgāzes stratēģiskās drošības rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2 TWh apjomā.

"Sanāksmē panāktā dalībvalstu politiskā vienošanās ir stratēģisks solis vienotai Eiropas Savienības rīcībai, lai būtiski samazinātu Krievijas izcelsmes gāzes patēriņu. Vienlaikus tas ir arī svarīgs solis, lai paātrinātu energoresursu nomaiņu reģionā uz draudzīgākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem,” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Vienlaikus sanāksmē pārrunāta ES solidaritātes mehānisma ieviešana, kas paredz ES līmeņa trauksmes situācijas gadījumā noteikt visām dalībvalstīm 15% dabasgāzes patēriņa samazinājumu kā obligātu pienākumu. ES mēroga trauksmes līmenis var tikt izsludināts, ja vismaz piecas dalībvalstis to būs pieprasījušas.

“Solidaritātes mehānisma ieviešanā svarīgi ir izmantot arī citus jau esošos rīkus – tādus kā solidaritātes līgumi. Uz šo brīdi tikai dažas dalībvalstis, tostarp Latvija, Lietuva un Igaunija ir noslēgušas solidaritātes līgumus par gāzes piegādēm krīzes gadījumā,” norāda EM parlamentārais sekretārs.

Ņemot vērā, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir īpaša situācija saistībā ar elektroenerģijas tīklu darbību, Regulā paredz izņēmuma gadījumu Baltijas valstīm, nepiemērojot dabasgāzes patēriņa samazinājuma mērķi ārkārtas desinhronizācijas no BRELL (Belarus, Russia, Estonia, Latvia, Lithuania) līguma gadījumā. Ārkārtas desinhronizācijas gadījumā Baltijas valstu elektrotīklam nāksies strādāt “salas režīmā” un dabasgāzes pieprasījums elektroenerģijas ražošanai ievērojami palielināsies, krietni pārsniedzot prognozēto patēriņu.

Paredzēts, ka dalībvalstu atbildīgās iestādes būs atbildīgas par gāzes patēriņa samazinājuma pasākumu ieviešanas kontroli un monitoringu, sniedzot atskaites EK.

Ārkārtas ES enerģētikas ministru padomes sanāksme tika sasaukta sakarā ar Krievijas Federācijas militārās agresijas Ukrainā izraisītajām sekām un pastāvošo risku, ka energoapgādes drošība ES vēl vairāk pasliktināsies.