DNB bankas eksperts: Latvijā sāk novērtēt koka māju būvniecību
Latvijas iedzīvotāji palēnām būvniecībā sāk novērtēt koku, kreditēšanas īpatsvaram koka mājām sasniedzot 23%, liecina DNB bankas šī gada statistikas dati.
Vienlaikus koka māju ražotāji atzīst, ka koka karkasa ēkām Latvijā aizvien ir salīdzinoši zems pieprasījums. Viens no iemesliem ir daļā sabiedrības pastāvošie maldīgie priekšstati par koka izmantošanu būvniecībā.
Kā norāda DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš, šogad katrs ceturtais DNB bankas būvniecības kredīts ir bijis koka mājas celtniecībai, pārējo daļu aizņemot mūra un citām mājām.
Anckalniņš stāsta, ka klienti pamazām sāk novērtēt koka mājas, aizvien vairāk apzinoties to priekšrocības - tās ir ātri uzceļamas, ekoloģiskas un energoefektīvas. Arī bankas kreditēšanas nosacījumi koka būvēm ir tādi paši kā citām ēkām, tādējādi apliecinot DNB pārliecību par koka māju kvalitāti.
"Lai arī daļā sabiedrības joprojām valda mīti par to, ka koka ēka nav piemērota vairāku gadu desmitu dzīvošanai, klienti aizvien biežāk ir gatavi izskatīt gan mūra, gan koka ēku būvniecību," situāciju raksturo Anckalniņš.
Anckalniņš norāda, ka cilvēki sāk apzināties mūsdienu pilnveidotās tehnoloģijas, kas nodrošina koka māju ilgmūžību. Turklāt koks ir resurss, ko latviešu tauta jau izsenis izmantojusi gan māju būvniecībā, gan sadzīves un citu nepieciešamo priekšmetu veidošanā.
Arī ražotāji izjūt kā aizspriedumus, tā arī pārmaiņas koka māju izvēlē. Kā uzsver Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs, Latvijas kokrūpnieki teju 90% no saražotā eksportē.
Zamurs stāsta, ka 2015.gadā Latvijas ražotāji eksportēja koka ēku konstrukcijas vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā, un pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka ne vairāk par 10% no saražotā ir palicis vietējā tirgū.
"Viens no iemesliem ir nenoregulētie būvniecības noteikumi, kas pašlaik diskriminē koka būvniecību Latvijā," stāsta Zamurs. Viņš informē, ka ārzemēs iespējams būvēt koka daudzstāvu ēkas, bet Latvijā ir iespējamas tikai nelielas privātmājas.
Kā skaidro Zamurs, otrs iemesls ir vietējo iedzīvotāju aizspriedumi pret koka būvniecību. "Šī situācija nav unikāla, jo arī skandināvi ir gājuši šo "koka iepazīšanas" ceļu, kura sākumā pašlaik esam arī mēs," komentē Zamurs.
Kā norāda biedrības "Zaļās mājas" valdes loceklis Kristaps Ceplis, Latvijā ir bijis liels pārrāvums modernu koka ēku būvniecībā, un cilvēkiem ir izveidojies priekštats, ka koks ir kaut kas arhaisks un nav piemērots modernu ēku būvniecībai. Tomēr pasaules tendences liecina par pretējo – būvniecībā arvien vairāk ienāk koka konstrukcijas, būvējot modernas un funkcionālas koka mājas. Pēdējo gadu laikā koka māju arhitektūra ne vien tiek popularizēta ar jau esošām vēsturiskām koka būvēm, bet arī piesaista arhitektus, kas specializējas tieši kokmateriāla ēku veidošanā, izstrādājot unikālus dizaina risinājumus.
"Iedzīvotājiem ir svarīgi saprast, ka koka mājas tāpat kā jebkura cita materiāla ēkas ir nepieciešams apsaimniekot, tajās jāiegulda līdzekļi, lai tās ilgstoši kalpotu," stāsta Ceplis.
Ceplis uzsver, ka bieži var redzēt koka mājas, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, taču šāda situācija ir nevis tāpēc, ka ēka ir no koka, bet gan tāpēc, ka cilvēku vainas dēļ tās tehniskais stāvoklis ir ārkārtas situācijā. Ceplis aicina cilvēkus, kuri vēlas būvēt māju, apsvērt ideju to celt no koka, jo tas ir videi draudzīgs un dabīgs materiāls, turklāt labi uzbūvēta koka māja kalpos ilgi.
2016.gada 21.novembrī
