AS «Latvijas Gāze» administratīvā ēka

Jaunā akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" administratīvā ēka Vagonu ielā izceļas ar oriģinālu arhitektūru un iekštelpu dizainu, tāpēc tā ir arī diezgan netipiska būve vairāku celtniecības risinājumu ziņā. Šis ir viens no nedaudziem projektiem, kur netika sasteigti termiņi – ēka tapusi palēnām un bez lielas steigas divu gadu laikā, līdz ar to gan projektētājiem, gan būvniekiem bijusi iespēja rūpīgāk piestrādāt pie detaļām. Projekta saturs un funkcija Jauno "Latvijas Gāzes" administratīvo telpu projekts kopumā ietver divas atsevišķas būves – centrālā ēka ir jaunais ovālais sešstāvu A korpuss ar apmēram 3500 kvadrātmetru lielu kopējo platību un B korpuss kā vienkārša trīsstāvu ēka, kas ir savienojošais posms ar esošo apbūvi. Abus jaunos korpusus trešā stāva līmenī saista stiklotu metāla konstrukciju koridors jeb pāreja. Paredzams, ka jaunajās telpās strādās 85–90 cilvēki un uz šejieni pārcelsies uzņēmuma grāmatvedība, juristi un citi darbinieki, kas šobrīd izvietoti "Latvijas Gāzes" biroja ēkā Briāna ielā. Līdz ar to visa uzņēmuma vadība un administrācija atradīsies vienkopus, vienā teritorijā, tādējādi vienkāršojot un padarot ērtāku kompānijas darbu.

Jaunās ēkas pirmajā stāvā paredzēts izvietot kanceleju un atvēlēt telpas kafejnīcai, savukārt biroji aizņems visus pārējos stāvus, tostarp jaunajā ēkā atradīsies arī uzņēmuma vadības darba kabineti un apspriežu telpas. Pagrabstāvā tiks izvietotas dažādas palīgtelpas, tehniskās telpas, iespējams, te atradīsies arī arhīvs. Ēkas jumts sadalīts divās daļās – virs piektā un sestā stāva. Telpas virs piektā stāva tiek izmantotas vēdināšanas agregātiem, savukārt apmēram 200 m2 lielā brīvā jumta daļa ir izveidota kā ērti izmantojama vasaras terase ar dēļu klāju. Pagaidām jaunā ēka netiek ekspluatēta, jo vēl tikai top Itālijā pasūtītās biroja mēbeles – tā būs jauna kolekcija ar nosaukumu "70"; kas liecina, ka mēbeles būs ieturētas 70. gadu stilā.

Projekta dalībnieki"Latvijas Gāzes" administrācijas ēkas projektu kā ģenerālprojektētājs izstrādājis SIA "Ivara Šļivkas birojs", piesaistot diezgan lielu projektētāju komandu gan arhitektūras, gan interjera risinājumiem. Būvkonstrukciju projektu izstrādāja SIA "a222". Lai nodrošinātu būvuzraudzību, pasūtītājs slēdza līgumu ar SIA P.M.G., savukārt par galveno būvuzņēmēju tika izraudzīta būvkompānija SIA "Mūsu māja". GINTS FREIBERGS, AS "LATVIJAS GĀZE" VALDES LOCEKLIS: "Kā regulējamam uzņēmumam būvuzņēmējs mums bija jāizraugās atklāta konkursa kārtībā caur Iepirkumu uzraudzības biroju. Konkursā startēja pieci pretendenti, no tiem būvfirmai "Mūsu māja" bija lētākais piedāvājums. Iepriekšēja pieredze ar šo kompāniju mums nebija bijusi, taču sadarbība projekta gaitā izveidojās ļoti laba – būvuzņēmējs bija pretimnākošs un ņēma vērā mūsu vēlmes un izmaiņas projektā. Koncepciju mainījām vairākkārt, galvenokārt saistībā ar interjeru, krāsu toņiem u.tml., tāpēc arī būvniecības tempi bija mazāk atkarīgi no būvnieka, vairāk no mums pašiem un mūsu idejām. Termiņi no mūsu puses arī netika "dzīti", tiecāmies uz rezultātu, nevis uz to, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu. Sākumā bijām domājuši uzbūvēt ēku gada laikā, taču procesā daudz kas mainījās, piemēram, tā pati interjera koncepcija un citas nianses, kam bija nepieciešams vairāk laika. Esam būvējuši priekš sevis, ilgiem gadiem, un orientējāmies uz kvalitatīviem materiāliem un risinājumiem. Ar projektētājiem – "Ivara Šļivkas biroju" – mums jau ir sena sadarbības pieredze, viņi savulaik izstrādāja rekonstrukcijas projektu vienam vēsturiskajam gāzes rezervuāram, ierīkojot tur sporta zāli. Tāpēc arī jaunās ēkas idejisko pusi pilnībā uzticējām projektētājiem."

JURIS PATMALNIEKS, PROJEKTA VADĪTĀJS, SIA "MŪSU MĀJA": "Objekts bija diezgan liels, kopējā līguma summa bija 7,36 miljoni. Tāpēc nestrādājām vieni un bijām piesaistījuši diezgan daudz darbuzņēmēju, turklāt tas bija laiks, kad tirgū bija ļoti jūtams darbaspēka trūkums. Ar vispārceltnieciskajiem darbiem vairāk vai mazāk paši tikām galā, piemēram, saviem spēkiem veicām visus betonēšanas darbus, ģipškartona apšuvuma ieklāšanu. Kopumā objektā patstāvīgi izpildījām aptuveni trešdaļu apjoma. Darbuzņēmējus piesaistījām fasādes darbiem, inženiertīkliem u.c. Darbu veicējus izvēlējāmies paši, saskaņojot tos ar pasūtītāju. Atsevišķiem darbiem tika piesaistīti darbuzņēmēji arī no arhitektu puses, piemēram, stiklojumam." IVARS ŠĻIVKA, PROJEKTA LĪDZAUTORS, SIA "IVARA ŠĻIVKAS BIROJS": "Šis ir objekts, kur bijām viena komanda vienā laivā, un visi raudzījās, kā otram palīdzēt, nevis norādīja uz kļūdām. Objekts varbūt ir mazliet ieildzis, bet tam ir objektīvi iemesli. Patīkami, ka pasūtītājs nesteidzināja, nebija spiediena uz nenormāliem termiņiem, kas raksturīgi daudziem projektiem. Apstākļi nebija spiedoši, un pasūtītājs uzsvaru lika uz kvalitāti. Celtnieki centās un strādāja profesionāli, atbildīgi izturējās pret savu darbu. Nevienā brīdī nav bijis attieksmes, ka "gan jau izies cauri". Viss ar mums vienmēr tika izrunāts un saskaņots, ir meklēti labākie risinājumi, pa reizei pamainītas brigādes, ja kaut kas negāja. Protams, ir bijuši sīki fušierīši, bet kam tad to nav. Manuprāt, šis projekts ir labas sadarbības piemērs – pasūtītājs, arhitekts un būvnieks. Smags, bet patīkams objekts."

Ēka ar vēsturisku identitāti Jaunajai "Latvijas Gāzes" ēkai ir ovāla forma, un šīs apaļās līnijas ir radītas ciešā kontekstā ar abiem uzņēmuma teritorijā esošajiem vēsturiskajiem apaļajiem gāzes rezervuāriem, kas celti 1882. un 1901. gadā. IVARS ŠĻIVKA: "Pašā sākumā, vēl pirms ķerties pie zīmēšanas, analizējām zemesgabala iespējas un iespējamos kompozicionālos variantus. Nonācām pie loģiska secinājuma, ka jaunās ēkas apjoms nav jāpakārto un jāieraksta gruntsgabala dziļumā esošajā kontekstā, kur ir dažādas padomju laika administrācijas ēkas, bet gan jāiekļauj vienotā kopainā ar lielajiem vēsturiskajiem apaļajiem gāzes torņiem kā trešais apaļais gāzes tornis, tikai no cita gadsimta, jaunā izpildījumā. Pēc tam tika radīts arī jauns trīsstāvīgs pārejas posms pie jau esošās administrācijas ēkas, kā arī stiklotā pārejas galerija. Jāpiebilst, ka AS "Latvijas Gāze" teritorija ietilpst Rīgas Vēsturiskā centra aizsardzības zonā, tāpēc projekts bija jāsaskaņo arī ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI). Varam teikt pašus labākos vārdus pasūtītājam, jo viņš mums uzticējās kā profesionāļiem, un strādāt bija viegli. Aizstāvējām savas idejas dažādās projektēšanas stadijās, bet bija patīkami, ka pamatjautājumos bijām vienisprātis, un mums nebija konceptuālu problēmu. Bija skaidrs, ka jārada mūsdienīgs, dinamisks nozīmīgas kompānijas birojs, kas sakņojas tradīcijās, kuras arī parādās kontekstā ar šiem vēsturiskajiem arhitektūras pieminekļiem, vienlaikus neaizmirstot, ka šī ir moderna, uz augstvērtīgām tehnoloģijām tendēta kompānija.

Projekta izstrādes gaitā mēs intervējām dienestu un nodaļu vadītājus, lai izzinātu viņu specifiskās vēlmes par biroja telpām, un varēja just, ka viņiem sākumā bija grūti pierast pie jaunas un atšķirīgas vides, jo visu mūžu ir strādāts pavisam citos apstākļos, nodalītu kabinetu un koridoru sistēmās ar daudz konservatīvāku vidi." Būvkonstrukcijas un risinājumi Jaunā biroja ēka tika uzcelta praktiski tukšā vietā – agrāk šeit atradās metālapstrādes darbnīcas, kas tika nojauktas pirms aptuveni pieciem gadiem. Grunts bija būvniecībai ideāla, tīra un balta smilts, līdz ar to nebija nepieciešama pāļu izmantošana, un ēka balstās uz tradicionālajiem monolītajiem pamatiem. Ēkas karkass ir pilnībā veidots no monolītā dzelzsbetona; fasādi veido ārējā ovālā monolītā čaula, un tieši tāds pats ovāls monolītais kodols atrodas ēkas iekšpusē. Šo ovālo formu betonēšanai speciāli tika pasūtīti 16 dažādu rādiusu liektie veidņi, un, pēc celtnieku atzinuma, ovālo ārsienu betonēšana bijis viens no tehnoloģiski grūtākiem uzdevumiem projektā. No dzelzsbetona veidoti arī pārsegumi un kolonnas; ātrija daļā, kas savieno visus ēkas stāvus līdz pašai augšai, ir izmantotas dzelzsbetona kolonnas, kas papildu stiprībai saistītas ar metāla saitēm.

Īpašs un Latvijā pagaidām vēl ļoti reti izmantots risinājums ir iekārtās ķieģeļu fasādes – ķieģeļu mūris tiek balstīts uz nerūsējošā tērauda leņķdzelžu plaukta, kas ar noteiktu distanci pa stāviem tiek piestiprināts ārsienai pa visu fasādes perimetru. Papildus tam ķieģeļu mūris pie dzelzsbetona pamatsienas tiek enkurots ar vairākiem enkuriem uz vienu kvadrātmetru. Zem ķieģeļu mūra tiek ievietots arī siltumizolācijas slānis un vēja barjeras, kā arī atstāta gaisa šķirkārta fasādes vēdināšanai. Fasādes apdarei izmantoti ekskluzīvi "Wienerberger" ķieģeļi, un darba procesā liela uzmanība bija jāpievērš kvalitatīvam mūrējumam – darbu sarežģīja arī tas, ka ķieģeļu apšuvums bija jāveido gar liektu, nevis taisnu plakni. Analoģisks fasādes apšuvuma risinājums izmantots arī Ogļu mājas apdarē Ķīpsalā – Ģipša fabrikas projektā. Viens no ēkas dizaina risinājumiem ir arī atklāto betona virsmu izmantošana gan iekštelpās, gan daļēji arī fasādē. IVARS ŠĻIVKA: "Tā kā objekta būvniecības sākums iekrita lielā celtniecības buma laikā, kad daudz kas bija deficīts, arī liektie speciālie veidņi, celtniekiem betonējot nācās vietām mazliet "aizlāpīties", kas, jāatzīst, arī nedaudz ietekmēja betona virsmas kvalitāti. Katrā ziņā viņi centās visu izlabot un nogludināt. Izmēģinājām dažādus variantus, ko varētu darīt ar šiem nelielajiem "fušieriem", līdz nonācām pie raupja apmetuma un secinājām, ka šāds risinājums ir pat labāks nekā atklātas betona konstrukcijas. Mums nebija svarīgi eksponēt to vai citu materiālu, galvenais bija radīt sajūtu, lai telpu atmosfēra būtu reizē gan oficiāla un mājīga, gan arī mazliet industriāla, jo ēkas īpašnieks tomēr nav ne advokātu birojs, ne tirdzniecības kantoris, bet gan tehnoloģisks uzņēmums. Tāpēc arī interjers veidots askētiski tehnoloģisks."

Vēl viena ēkas īpatnība ir tā, ka fasādē daļēji izmantots speciāli Vācijā pasūtīts liektais stikls, daļēji parastās stikla paketes. Visas stiklotās konstrukcijas veidotas no "Schüco" alumīnija profiliem. IVARS ŠĻIVKA: "Jāatzīst, iekštelpas ir mazliet patumšas, dabīgais apgaismojums nav gluži ar 10 ballēm vērtējams, izņemot augšējos stāvos izvietotās vadības telpas ar panorāmas logiem. Tomēr esam ļoti rūpīgi piestrādājuši, lai iegūtu sabalansētu elektrisko apgaismojumu. Tā bija neliela kļūme projektā – saistībā ar tehnoloģijām, ar piekārtajiem fasādes ķieģeļiem un ārējo apdari nebijām savlaicīgi ierēķinājuši vajadzīgo rezervi logu platumiem, tāpēc bija grūti izvairīties no logu sašaurināšanas. Tai pašā laikā piekrītu, ka ar lielākiem logiem ēka kaut ko zaudētu arhitektoniski."

Interesants un ekskluzīvs ir stikloto iekšsienu risinājums, kāds Latvijā izmantots pirmoreiz – sienas veido divas rūdītā stikla plaknes, kam pa vidu iestrādāts īpašas formas un toņa papīrs. Sienu caurredzamība mainās pa stāviem – jo augstāk, jo mazāka caurredzamība. Līdz šādam risinājumam tika iets diezgan ilgi, apsverot dažādus variantus, piemēram, sākumā bijusi iecere kaut ko veidot sietspiedes tehnikā, tomēr no tās vajadzēja atteikties, jo Latvijā nav iespējams tik lielā formātā kvalitatīvi izgatavot sietspiedē apdrukātos stiklus. Līdz tagadējam risinājumam nonākts sadarbībā ar firmu "AM Studio", izskatot arī variantus, piemēram, starp stikliem iestrādātu metālu, audumiem u.tml. Pēc arhitekta teiktā, iecerētais ir izdevies viens pret vienu, un arī no pasūtītāja puses bijis ļoti drosmīgs solis šo dizaina ideju akceptēt. Ar šo stiklojumu saistās arī kāds kuriozs – pēc būvdarbu pabeigšanas ēkā rosījusies uzkopšanas kompānija, un stiklu tīrītāji vērsušies pie būvniekiem ar sūdzību, ka nekādi nevarot notīrīt to papīru no stikliem.

JURIS PATMALNIEKS: "Pasūtītājs šajā objektā ļoti lielu uzmanību pievērsa gan interjeram, gan inženiertīkliem, īpaši vēdināšanai. Sarežģītas komunikācijas ir iestrādātas zem griestiem, visos stāvos ir sprinkleru sistēma. Būvdarbu gaitā tika pieņemts lēmums, ka nekur nebūs grīdas rozešu un visi elektrības kabeļi un vājstrāvas vadi darbavietām tiks pievadīti caur galda kājām. Šāds risinājums ir iespējams, jo visā ēkā ir iebūvētas dubultās jeb paceltās grīdas uz balstiem un dažādās vietās ir atstātas lūkas, ko var pacelt un piekļūt komunikācijām, un izvilkt vadu tur, kur tas vajadzīgs. Tas ir optimāls risinājums biroja telpām, jo darbavietu izvietojums var mainīties.

Kopumā var uzteikt projekta kvalitāti, tas bija izstrādāts detalizēti, ir daudz smalki izstrādātu mezglu. Liela uzmanība bija pievērsta detaļām, piemēram, pat sanitāro mezglu durvju rokturiem un eņģēm, kas tika speciāli piemeklētas un saskaņotas." AIVARS ŽAGARS, PROJEKTA BŪVUZRAUGS, SIA "P.M.G.": "Arhitekti centās turpināt vēsturiski iesākto kompleksu ar apaļajām formām, un celtniecības ziņā ēkas ģeometrija un ovālās formas, protams, būvniecības procesā radīja lielāku darbietilpību. Nevar noliegt – ekskluzīva ēka. Projektēji ielikuši ne vienu vien odziņu gan fasādē, gan iekštelpās. Pozitīvi ir, ka pasūtītājs netraucēja projektētājiem un dizaineriem realizēt savu domu, kā dažkārt gadās finansiālu vai citu apsvērumu dēļ. Gan projektētāji, gan būvuzņēmējs, gan izvēlētie darbuzņēmēji bija labā līmenī, profesionāli, un nekādas būtiskas problēmas projekta realizācijas gaitā nebija. Viss tika veiksmīgi risināts darba procesā. Pasūtītājam ļoti paveicās, ka 2006. gadā buma laikā vispār izdevās atrast celtniekus, turklāt firmu ar labu vārdu, ka izdevās vienoties, atrast vajadzīgos resursus un noslēgt līgumu.

Rezultāts ir labs, un par kvalitāti nav nekādu iebildumu. Ļoti liela nozīme ir lojāliem termiņiem. Daudzos projektos cieš kvalitāte, jo tajos ir ļoti saspringts režīms. Te nebija liekas steigas."

PASE Objekta nosaukums: AS "Latvijas Gāze" administratīvā ēka. Atrašanās vieta: Vagonu iela 20, Rīga. Projekta pasūtītājs: AS "Latvijas gāze". Projekta vadītājs (pasūtītāja pārstāvis): Ēriks Sārts. Projektētājs: SIA "Ivara Šļivkas birojs", projekta autori Juris Šūpols (projekta vadītājs), Ivars Šļivka, piedaloties Ilgvaram Gravniekam, Kasparam Kalniņam, Gundegai Andersonei, Andrejam Brokam. Būvkonstrukciju projekts: SIA a222". Būvuzraudzība: SIA P.M.G. Projekta būvuzraugs: Aivars Žagars. Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūsu māja". Projekta vadītājs (galvenā būvuzņēmēja pārstāvis): Juris Patmalnieks. Galvenie darbuzņēmēji: SIA "Moduls – Rīga" – iekšējo un ārējo komunikāciju ierīkošana; SIA "Skonto Plan Ltd." – stiklotās fasādes piegāde, montāža; SIA "Arčers" – stikloto starpsienu montāža; SIA "Voleks centrs" – ugunsdzēsības ūdensvada montāža; SIA "Tomex" – dekoratīvais apmetums; SIA "Merco Links"– terases dēļu montāža; SIA "Mesako" – gāzes vada montāža; SIA "Pamats" – pakāpienu izgatavošana, montāža; SIA "RBC Trans" – fasādes un iekšējā apdare; SIA "Lataut Kom" – margu izgatavošana, montāža; SIA "Lifts" – lifta piegāde, montāža; SIA "Lebens" – jumta hidroizolācijas darbi; SIA "Aleja D" – labiekārtošanas darbi; SIA "Anitra" – grīdas montāža; SIA "AM Studio" – dekoratīvo interjera stiklu izgatavošana; SIA "Apdares Studija" – kolonu dekoratīvais apmetums; SIA "Dega Dizains" – dekoratīvā metāla apdare; SIA EBS – iekārtie griesti, piegāde un montāža; SIA "Krāsu serviss" – dekoratīvais krāsojums. Būvdarbu sākums: 2006. gada augusts. Objekta nodošana ekspluatācijā: 2008. gada novembris.

Normunds Eglītis (4,5) Arhitektoniski pārdomāts projekts, ir piestrādāts pie stiklotās fasādes, izmantoti liektie stikli. Pieņemu, ka būvniekiem nebija viegli betonēt ovālās formas, taču, runājot par būvniecības kvalitāti, nav kur piesieties. Izpildīto darbu kvalitāte atbilst objekta izmaksām. Kopumā ļoti labs objekts. Ir padomāts par interjera dizainu – hameleonu krāsas griesti augšējos vadības stāvos, arī stiklojumi ar vidū iestrādāto, rūsainā ūdenī izmērcēto papīru ir pavisam jauna tehnoloģija. Tomēr rodas iespaids, ka māja būvēta diviem augšējiem stāviem, un tie apakšējie ir "pavilkti" līdzi. Nav nekādu īpašu jauninājumu inženiersistēmās, taču var jau būt, ka te uzsvars ar nodomu likts uz klasiskām vērtībām, varbūt negribēja riskēt ar novitātēm. Līdz teicamam novērtējumam kaut kas pietrūkst – manuprāt, nebūs īsti efektīvas dubultās grīdas, tāpat kā mīnuss jāuzsver, ka objektā varēja vairāk izmantot Latvijas materiālus. Piemēram, apdares ķieģeļi ir no Beļģijas, griesti – no Vācijas. Ir ņemts dārgākais un iets pa vieglāko ceļu. Vija Gēme (4,5) Šis nav standarta biroja projekts. Nopietni ir piestrādājis arhitekts, pozitīvi tas, ka pasūtītājs šo arhitekta ideju arī ir īstenojis līdz labam rezultātam. Šādu objektu var uzbūvēt tikai ar ļoti lielām investīcijām, un nauda nav žēlota ne ārējam veidolam, ne iekšējam plānojumam, ne būvmateriāliem un apdares materiāliem. Darbu kvalitāte laba, atbilstoša cenai. Var just, ka bijusi perfekta būvuzraudzība. Objekts interesants vairāk vizuāli, bet jaunus inženierijas un tehnoloģiju risinājumus neredzējām. Viss, kas ielikts objektā, ielikts kvalitatīvi, saskaņā ar projektu, bet nav nekādu tehnisku novitāšu. Pasūtītājs ir tehnisks uzņēmums, un no tā varēja gaidīt vairāk jaunu tehnoloģiju, kas būtu firmas vizītkarte. Par to arī attiecīgi puspunkts nost. Uģis Osis (4) Šīs ofisa ēkas šķērsgriezums ir gandrīz "Swedbank" ēkas kopija – centrālā serde, kur darba telpas izvietotas apkārt, bet sabiedriskās telpas centrā. Tas ir ļoti pareizi funkcionalitātes ziņā. Uzņēmuma vadībai pašai ir iespēja nodrošināt mikroklimatu savās telpās – varbūt arī tas ir pareizi, ka firmas augstākā vadība, kas pieņem atbildīgus lēmumus, paši arī pieņem lēmumu par savu telpu mikroklimatu. Kā noprotams, fasādē ir iestrādātas pareizās stikla paketes, un infrasarkanā starojuma caurlaidība nebūs tāda, ka ēka vasarā būs visu laiku jādzesē, mikroklimats tiks nodrošināts pietiekami efektīvi. Radās iespaids, ka ēkā ir mazliet par daudz izšķērdības, piemēram, īsti nesapratu hameleonu griestu nepieciešamību. Te varbūt varēja izvēlēties kaut ko funkcionālāku. Parasti, vērtējot objektus, acs jau automātiski meklē kādu stūrīti, vietu, kur piesieties, – šajā objektā skatiens nekur neaizķērās. Kvalitāte ir laba. Autors: ULDIS ANDERSONS FOTO: AINARS MEIERS UN NO AS ,,LATVIJAS GĀZE" ARHĪVA "LATVIJAS BŪVNIECĪBA" 2.BURTNĪCA

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina piedalīties konkursā par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu

Izsludināts konkurss juridiskām personām par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

AS «Latvijas Gāze» administratīvā ēka

Dalies ar šo rakstu

Komentāri