Liepājas ostā veiks padziļināšanas darbus un iztaisnos Karostas kuģošanas kanālu
Ventspils, 19.marts, LETA. Liepājas ostā tuvāko gadu laikā veiks padziļināšanas darbus, kā arī iztaisnos Karostas kuģošanas kanālu, aģentūru LETA informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.
Lai uzlabotu navigācijas drošības līmeni, apkalpojot lieltonnāžas kuģus, kuģošanas kanālu ostas vidus vārtos padziļinās no 12,5 līdz 14,5 metriem, bet priekšostas akvatoriju un kanālu - līdz 14 metriem. Projekts "Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana" paredz veikt arī ostas iekšējā viļņlauža un sadalošā mola pārbūvi, kuģu enkurošanas un tauvošanas vietas izbūvi pie sadalošā mola un citus darbus. Plānotās projekta izmaksas ir 31,7 miljoni eiro.
Citā projektā plānots iztaisnot Karostas kuģošanas kanālu, demontējot pirmo piestātni un izbūvējot krasta nostiprinājumu.
"Ienākot Karostas kanālā, kuģim ir jāveic diezgan sarežģīts manevrs, pagriežoties par turpat 90 grādiem. Projekta rezultātā iztaisnosies kuģošanas kanāls un uzlabosies navigācijas drošība," skaidroja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks infrastruktūras jautājumos Arnis Mazalis. Projekts paredz arī atjaunot Karostas kanāla molus un un navigācijas zīmes mola galos, bet ostas ziemeļu vārtus aprīkos ar navigācijas zīmēm, lai nākotnē varētu tos atvērt kuģiem ar mazu iegrimi, pakāpeniski atslogojot ostas dienvidu un vidus vārtus. Projekta "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana" kopējās plānotās izmaksas ir 3,63 miljoni eiro.
Abi projekti tiks īstenoti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.
Liepājas SEZ pārvalde izsludinājusi atklātu konkursu par tiesībām veikt Liepājas ostas pienākošā kanāla un priekšostas padziļināšanas darbus. Pieteikumus var iesniegt līdz 18.aprīlim. Līdz 29.martam var iesniegt piedāvājumus arī iepirkuma konkursā par tiesībām veikt projektēšanas un būvniecības darbus Karostas kanālā.
Liepājas SEZ pārvalde līdz 2020.gadam vairākos attīstības projektos ieguldīs 44,3 miljonus eiro, bet šogad turpinās sešu infrastruktūras attīstības projektu realizāciju, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu līdz 80% apmērā.
