2007. gadā būvniecības jomā veiktie likumu grozījumi
* Ar Ministru kabineta 2007.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.420 "Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" ir noteikta jauna būvniecības procesa forma - apvienotā projektēšana un būvdarbi, vienkāršota procedūra esošu ēku pieslēgumiem esošiem tīkliem, precizēta katra būvniecības procesā iesaistītā atbildības robeža. * Lai saskaņotu sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja intereses, nodrošinot pašvaldības lēmumu atklātumu saistībā ar teritorijas attīstību, kā arī iespēju sabiedrībai piedalīties lēmumu pieņemšanā, Ministru kabinets izdevis 2007.gada 22.maija noteikumus Nr.331 "Paredzētās būves publiskās apspriešanas kārtība". * Kā Vispārīgajos būvnoteikumos, tā arī citos normatīvajos aktos lielāka vērība veltīta ugunsdrošības jautājumiem. Ar 2008.gada 1.janvāri stāsies spēkā Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumi Nr.709 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-07 "Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve", kuri nosaka vispārīgās prasības elektroietaišu līdz 1 kV projektēšanai un izbūvei, lai nodrošinātu cilvēka un vides aizsardzību pret elektriskās strāvas triecienu, ugunsgrēku, apdegumiem un elektriski darbināmu mašīnu negaidītas mehāniskas kustības, kā arī lai nodrošinātu šo elektroietaišu funkcionēšanu atbilstoši tām izvirzītajiem mērķiem. Ar Ministru kabineta 2007.gada 11.decembrī apstiprinātajiem noteikumiem "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" (stāsies spēkā ar 2008.gada 1.martu) Latvijā tiek ieviesta harmonizēta Eiropas ugunsdrošības klasifikācija. Normatīvā noteiktas jaunas prasības būvkonstrukciju un pielietojamo būvizstrādājumu reakcijai uz ugunsiedarbību, prasības būvkonstrukciju nestspējas nodrošināšanai ugunsgrēka un sprādziena gadījumos atkarībā no būves izmantošanas veida un iespējamās ugunsslodzes, prasības evakuācijas ceļiem un to apzīmēšanai, minimālās prasības ugunsgrēka signalizācijas, ugunsaizsardzības un zibensaizsardzības sistēmu ierīkošanai. Saskaņā ar šo normatīvo aktu prasībām, būvju, bet galvenokārt cilvēku drošībai, sagatavoti grozījumi: · Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.411 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-00 "Publiskas ēkas un būves", · Ministru kabineta 1998.gada 20 oktobra noteikumos Nr.409 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami", · Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra noteikumos Nr.485; "Par Latvijas būvnormatīvu LBN 242-02 "Gāzes sadales un lietotāju ārējie tīkli", · Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumos Nr.451 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas". Normatīvo aktu grozījumu sagatavošanai izveidotā darba grupa, kuras sastāvā iekļauti kā valsts iestāžu, tā nevalstisko profesionālo organizāciju pārstāvji, meklē risinājumus tādiem aktuāliem jautājumiem kā nelegālās nodarbinātības samazināšana, būvju kvalitātes un ekspluatācijas uzlabošana, profesionālās atbildības apdrošināšana u.c. * Grozījumi Būvniecības likumā: tajos precizēts būvētāja jēdziens un to personu loks, kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, noteikts, kādas atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā vispār ir pieļaujamas. Noteikts, ka būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams būvētājam, kurš saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju būvē, arī rekonstruē vai renovē viendzīvokļa māju, dzīvojamo māju palīgēkas vai lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā. Tomēr arī šajos gadījumos starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba vai pakalpojumu sniegšanu ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. * Grozījumi Būvniecības likumā tagad uzliek pienākumu pašvaldībām vismaz reizi mēnesī publicēt savā mājaslapā internetā, bet, ja tādas nav, vietējā laikrakstā informāciju par saņemtajiem būvniecības iesniegumiem - uzskaites kartēm un saistībā ar tām pieņemtajiem būvvaldes lēmumiem. Tādējādi likuma līmenī tiks nodrošināts būvniecības procesa caurspīdīgums. Tāpat paredzēts arī, ka līdz dienai, kad būvniecības informatīvā sistēma pilnībā uzsāk darbību, vietējā pašvaldība Ekonomikas ministrijai nosūta informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm. Ekonomikas ministrija nodrošina citām valsts pārvaldes iestādēm piekļuvi šai informācijai, ja tas nepieciešams šīm iestādēm normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei. Ministru kabinets nosaka, kādā apjomā un kārtībā nosūtāma informācija par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtību, kādā šī informācija ir pieejama citām valsts pārvaldes iestādēm. * Sekmīgi pabeigts Eiropas Pirmsstrukturālo fondu finansētais sadarbības projekts ar vācu kolēģiem "Eirokoda ieviešana nesošo konstrukciju projektēšanas praksē". Tā rezultātā Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību spēki un būvkonstrukciju projektēšanas eksperti apguva būvkonstrukciju projektēšanu saskaņā ar Eirokodeksa standartu prasībām. Vairāk kā 70 projektētāji, universitāšu un Rīgas Celtniecības koledžas mācību spēki paaugstināja savu kvalifikāciju. Tika sagatavoti mācību metodiskie materiāli studentiem un būvprojektēšanas praktiķiem. Informāciju sagatavojusi Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Linda Pastare.
