Metu konkursā Lielo kapu memoriāla vērtību saglabāšanai un attīstīšanai saņemti pieci priekšlikumi
Noslēdzies starptautisks metu konkurss, kura mērķis ir iegūt Lielo kapu vērtību saglabāšanas un teritorijas infrastruktūras attīstības vīziju. Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto metu piedāvājumu vērtēšanai atvēlētas četras nedēļas. Tos izvērtēs starptautiska žūrija.
Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels norāda: “Starptautiskā konkursa mērķis ir iegūt radošas idejas un piedāvājumus, kā cieņpilni saglabāt Lielo kapu apbedījumus, kultūrvēsturiskās un dabas vērtības nākamajām paaudzēm, tāpēc īpaši uzsveru, ka Lielajos kapos masīvi būvdarbi nav paredzēti.”
“Ļoti ceram uz labām idejām neatkarīgi no tā, kāda būs konkursantu vieta. Lielo kapu teritorijas atdzimšana ir mūža darbs, jāiet soli pa solim, objekts ir ļoti jūtīgs, tā nozīme – īpaša, būs iespēja realizēt vajadzīgās lietas mērķtiecīgā ilgtermiņa darbā,” uzsver Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.
Tos metus, kuri atbildīs konkursa nolikumam, izstādīs publiskai apskatei Lielajos kapos, lai ar tiem var iepazīties visi interesenti. Pēc metu konkursa rezultātu pasludināšanas ar tā uzvarētāju Rīgas pieminekļu aģentūra vienosies par projektu pirmajiem veicamajiem darbiem un to termiņiem. Pirmie darbi sekojošajos posmos būs saistīti ar celiņu sakārtošanu, apgaismojumu un labiekārtošanas elementiem.
Konkursa galvenie uzdevumi ir iegūt Lielo kapu esošo kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanas un atjaunošanas funkcionālu plānojumu un teritorijas zonējumu, kas atbilst pilsētvides kontekstam, autostāvvietu risinājumu un vides pieejamības nodrošināšanu. Plānots arī iegūt kapu teritorijas celiņu izveides plānojumu un dizainu, zaļās zonas sakopšanas un uzturēšanas plānu un vides objektu un norāžu sistēmas dizainu.
Kopējais konkursa godalgu fonds ir 30 000 eiro. Pirmajai vietai plānots piešķirt 15 000 eiro, otrajai – 10 000 eiro, bet trešajai – 5000 eiro.
Šogad Lielajos kapos turpinās arī kārtējie restaurācijas darbi, no kuriem lielākais ir Krēgeru (Kröger) ģimenes neogotikas stila mauzoleja virszemes un pazemes kapeņu restaurācija.
