Kas paslēpts zem mīkstā seguma virskārtas?
Pirmā pamatne Pirmā pamatne nostiprina plūksnas un nodrošina formas stabilitāti. Tā var būt austa vai neausta – tas atkarīgs, no telpas, kurā segums tiks izmantots. Austu pamatni izgatavo no polipropilēna, bet neaustu - gan no polipropilēna, gan poliamīda. Polipropilēns nemaina formas, tāpēc no tā veidotā pirmā pamatne tiek izmantota izstrādājumos, kur gatava seguma izmēri netiks mainīti. Neausta pamatne ir elastīga, tāpēc plaši tiek izmantota, piemēram, automašīnu rūpniecībā (automašīnas salona iekšējai apdarei), kur nepieciešams piešķirt gatavam segumam nepieciešamo formu. Šajā ražošanas posmā (plūksnas savienošana ar pirmo pamatni) diegs pamatnē netiek līdz galam nostiprināts un to var viegli no tās izņemts. Lai to novērstu, nepabeigtā grīdas seguma cilpas nepieciešams nofiksēt pamatnē, uzliekot nostiprinošo slāni un otro pamatni. Nostiprinošais slānis Lai padarītu pusgatavu segumu par lietojamu izstrādājumu, nepieciešams stingri nofiksēt paklāja plūksnas diegus. Tādēļ tiek uzlikts speciāls nostiprinošais slānis. Tas tiek veidots no lateksa (dabiska vai sintētiska gumija) vai dispersijas materiāla, kas bāzēts uz polivinilacitāta, polivinilhlorīda, poliuritāna vai poliakrilāta. Biežāk izmantots lateksa stiprinošais slānis. Lai segums būtu antistatisks un ugunsizturīgs, lateksam tiek pievienoti papildelementi, kas nodrošina šīs īpašības. Lateksa uzklāšana nodrošina arī pārklājuma izturību, kas ir ļoti nozīmīgi, jo mīkstais segums lietojot tiek pakļauts slodzei. Ar caurduršanas tehnoloģiju veidotie paklāji neatkarīgi no otrās pamatnes tipa vienmēr tiek pārklāti ar lateksu. Otrā pamatne Pēc nostiprinošā slāņa izveidošanas tiek uzlikta otrā pamatne – tā ir no otrās puses redzamā kārta, kas tieši saskarsies ar grīdu. Otrā pamatne tiek veidota no tekstila vai saputota lateksa. Tā piešķir grīdas segumam papilduīpašības – pasargā no nosēšanās, palielina elastību, nodilumizturību, nodrošina skaņas un siltumizolāciju, kā arī pretestību slīdēšanai. Iespējami vairāki otrās pamatnes veidi: dabīgā vai mākslīgā džuta, latekss, voiloks, diegu pamatne un daži citi. * Dabīgā džuta – ekoloģiski tīrs materiāls, kas tiek izmantots pagaidu grīdas noklāšanai. Taču tam ir daudzi trūkumi. Ilgstoši ekspluatējot, džutas šķiedras nodilst un izirst nostiprinošais slānis. Mitruma iedarbībā, segums ar dabīgās džutas pamatni, pirmkārt, nosēžas, kas rada seguma izmēru maiņas (uz virsmas parādās viļņi un krunkas), ir iespējama arī pūšana, pelējuma veidošanās, diegu dalīšanās, kas izraisa nostiprinošā slāņa bojāšanos un tas – diegu nostiprinājumu vājināšanos. * Mākslīgā džuta tiek ražota no polipropilēna, ļoti reti arī no sajauktām sintētiskām šķiedrām. Mākslīgās džutas priekšrocība, atšķirībā no dabīgās džutas, ir mitrumizturība. Mitrumam nokļūstot uz seguma, nekādas izmaiņas nenotiek, tas nenosēžas, segums saglabāt savus izmērus. Taču jāņem vērā, ka grīdas segums var sākt pelēt, ja to pārāk bieži tīra ar mazgājošo putekļusūcēju. Tas var radīt arī džutas noslāņošanos no pārklājuma pamatnes, tādēļ pēc mitrās tīrīšanas virsmu nepieciešams pilnībā izžāvēt (iespējami strauji!) vai izmantot sauso tīrīšanu. Ja segums tiek klāts uz parketa, jāņem vērā, ka mākslīgā džuta ir ļoti ciets materiāls, tā diegiem ir asas malas, tāpēc tās būs kā smilšpapīrs uz parketa. Pēc seguma izmantošanas beigām, lai atgūtu parketa normālu izskatu, tas ir jāslīpē. * Lateksa gumijas (uzputotās pamatnes pārklājums) pamatnes izgatavošana ir ilgstošs process, kas sastāv no diviem etapiem – uzklājuma un uzklātā slāņa polimerizācijas. Otrais gumijas slānis tiek veidots, maisījumu vienmērīgi izsmidzinot uz pirmo pamatni. Lai saputotu lateksu, tiek izmantots siltums. Ievērojot noteiktu temperatūras režīmu, notiek polimerizācija, kā rezultātā izveidojas putas. Gumijas kvalitāte tiek noteikta vienkārši: jo mazāk izmēra poras un to ir vairāk uz apjoma vienības, jo gumija ir blīvāka un kvalitatīvāka. Šāda pamatne sniedz papildu skaņas un siltuma izolāciju, mīkstuma un komforta sajūtu pat tad, ja plūksnu garums un blīvums seguma virskārtā nav liels. Segums nemaina lineārās formas; izmantojot mitro tīrīšanu, labi pieguļ grīdas virsmai, tādēļ nerodas krunkas. To iespējams piestiprināt grīdai bez līmes, izmantojot tikai līstes. Taču šai pamateni ir arī vairāki trūkumi. Tā kā gumijas pamatne pielīp pie grīdas, to nebūs iespējams noņemt, nesabojājot virsmu. Pēc 5-7 gadu grīdas seguma ekspluatācijas latekss sāk izžūt, bet vēlāk - arī drupt. Rezultātā uz pārklājuma parādās iestaigāti celiņi. Jābūt uzmanīgiem seguma transportēšanā un izkraušanā, jo tas ir viegli bojājams, tāpēc labāk to kārtīgi iepakot. * Voilokam, tāpat kā jebkuram citam dabīgam materiālam, piemīt vairāki trūkumi – tas uzsūc smaržas, iespējama pelējuma veidošanās (ja piekļūst mitrums), to nepieciešams apstrādāt ar antistatiskiem līdzekļiem. Mūsdienās voiloks kā pamatne grīdas seguma ražošanā praktiski netiek izmantots, taču tas kalpo kā prototips mūsdienīgai, perspektīvai otrai pamatnei – mākslīgajam voilokam. Galvenā atšķirība no dabīgā voiloka ir tā, ka mākslīgais tiek izgatavots no polipropilēna, nevis no vilnas. Lai pamatnei piešķirtu ūdeni un putekļus atgrūdošas īpašības, papildus tiek veikta piesūcināšana ar speciālām vielām. Mākslīgais voiloks ir labs skaņas un siltuma izolators. To ir viegli nogriezt, malas nenobirst. Drīkst veikt arī mitro tīrīšanu. * Diegu (tekstila) pamatne tiek izmantota tikai komerciālu, ar līgumu noslēgtu segumu izgatavošanā. Segums viegli salokās, tajā nerodas lauzumi. Diegu pamatne aizsargā nostiprinošo kārtu no bojājumiem, to viegli griezt un to var salikt praktiski bez redzamām savienojumu vietām. Raksta autore: Vera Zajeca Raksts veidots sadarbībā ar Alan deko dizaineri Ilzi Kevišu un Reaton produktu grupas speciālisti Ļubovu Latišenko.
