MK nosaka ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus biodegvielām un biomasas kurināmajam
Ministru kabineta sēdē šā gada 2. novembrī apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi “Ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritēriji un atbilstības minētajiem kritērijiem pamatošanas, apliecināšanas un uzraudzības kārtība”, kas nosaka ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus biodegvielām un biomasas kurināmajam un noteic procedūru, kā tiek pamatota atbilstība minētajiem kritērijiem. MK noteikumos ietvertās prasības attiecas uz aptuveni 30 lieliem siltumenerģijas ražotājiem Latvijā. Noteikumu projekts nenoteic soda sankcijas komersantiem, ja tie izmanto minētajiem kritērijiem neatbilstošu biomasas kurināmo.
Noteikumu projekts Latvijas normatīvajā regulējumā pārņem Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteiktos ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijus, kurus Eiropas Komisija ir izstrādājusi, lai mazinātu minēto biodegvielu un biokurināmā izejvielu ieguves un izmantošanas negatīvo ietekmi uz vides un dabas kvalitāti. Kritēriji tiek noteikti:
- visai Latvijā izmantotajai biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam;
- meža biomasas kurināmajam, kas tiek izmantots sadedzināšanas iekārtās ar kopējo jaudu >20MW;
- biogāzei, kas tiek izmantota sadedzināšanas iekārtās ar kopējo jaudu >2MW;
- elektroenerģijai, kas no meža biomasas tiek ražota iekārtās ar kopējo jaudu >50MW.
Ilgtspējas kritēriji noteic, ka:
- lauksaimniecības biomasas izejvielas nedrīkst būt no pirmatnējiem mežiem vai mežiem ar endēmiskajām sugām, mežiem ar lielu bioloģisko daudzveidību; aizsargājamajām platībām; zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, mitrājiem, konkrētām mežaudzēm; kūdrājiem;
- mežsaimniecības biomasas izejvielām ir jābūt no valstīm / reģioniem ar atbilstošu tiesību aktu, uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmām; Parīzes nolīgumu ratificētājvalstīm, kurās ir spēkā atbilstoši politikas plānošanas dokumenti;
- elektroenerģijai ir jābūt ražotai meža biomasas iekārtās ar attiecīgo energoefektivitātes līmeni vai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās.
Atbilstoši Atjaunojamo energoresursu direktīvai tiek noteikts, ka tikai kritērijiem atbilstošu biodegvielu un biokurināmo var izmantot:
- valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā;
- degvielas piegādātājiem noteikto mērķu sasniegšanā;
- valsts atbalsta piešķiršanā.
Vienlaikus jau 2020. gada beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē esošajā ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulā un Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas regulējumā tika iekļauts nosacījums, ka tikai kritērijiem atbilstošs biomasas kurināmais ir uzskatāms par nulles CO2 emisiju kurināmo (par kuru nav jānodod emisijas kvotas).
Atjaunojamo energoresursu direktīva paredz 3 iespējas, kā pamatot atbilstību kritērijiem:
- Eiropas Komisijas apstiprināto brīvprātīgo shēmu ietvaros strādājošo akreditēto sertificēšanas struktūru pārbaudes;
- Eiropas Komisijas apstiprināto nacionālo shēmu ietvaros;
- Ja komersants spēj sniegt pierādījumus atbilstībai, nodrošinot, ka pierādījumus saskaņā ar atbilstošiem standartiem ir pārbaudījuši neatkarīgi auditori.
Līdz ar to MK noteikumos noteiktas institūcijas, kuras veic atbilstības apliecināšanu reglamentētajā sfērā, brīvprātīgās shēmas un to uzraudzības veikšanas kārtību, kā arī institūcijas, kuras veic atbilstības novērtēšanas objekta atbilstības apliecināšanas uzraudzību. MK noteikumos noteikts, ka apliecinājumu var izsniegt, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprināto brīvprātīgo shēmu vai citu valstu nacionālo shēmu ietvaros izdotajiem sertifikātiem, kas apliecina, ka izejvielu audzētāji, ieguvēji, ražotāji, piegādātāji atbilst noteiktajiem kritērijiem un šī atbilstība ir izsekojama visā piegādes ķēdē.
Vienlaikus sadarbībā ar nozari rasts risinājums vēl vienam atbilstības pamatošanas veidam – atbilstību varēs apliecināt arī komersantu izstrādāto shēmu ietvaros. Attiecīgi tuvākajā laikā MK noteikumi tiks papildināti ar nosacījumiem un procedūrām, kā šādas komersantu shēmas ietvaros sniegtie pierādījumi par atbilstību kritērijiem tiks neatkarīgu institūciju pārbaudīti un saskaņā ar kādiem standartiem minētajām pārbaudēm ir jābūt veiktām.
MK noteikumu projekta izstrāde tika uzsākta 2021. gadā. Sabiedriskā apspriede noteikumu projektam tika organizētā 2021.gada jūlijā – septembrī. Noteikumu projekts tika nodots starpministriju saskaņošanai 2022.gada 2.maijā. Noteikumu projekts skaņots ar iesaistītajām pusēm 10 elektroniskajās saskaņošanās un vienā starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmē.
Detalizēti ar MK noteikumu projektu “Ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritēriji un atbilstības minētajiem kritērijiem pamatošanas, apliecināšanas un uzraudzības kārtība” var iepazīties Tiesību aktu portālā.
